stranger to you

Ja nekas cits, tad vismaz kleita, ko es vakar nopirku, pārtērējot visus limitus, un kura ir fantastiski-vienreizēji-ģeniāla, palīdzēs man justies labi tajās kāzās un atvairīs uzmācīgos 'unkadtadtuprecēsiesmeitiņ?' un 'kurtadtavskavalierisšovakar,m?'. Vai ne?

/Novembris nemaz nav tik nomācošs kā visi stāsta. Galvenais, lai pa ceļam vienmēr ir dabūjama līdzņemamā kafija un nekad neaptrūkstas neredzētu filmu un īsfilmu. Vai ne?

Cik patīkami ir izvairīties no piektdienas kņadas. Tīneidžeru bariem un uzmācīgiem onkuļiem. Vienīgi tad, kad brauc mājās ar pēdējo vilcienu, tu izlec no bara ar to, ka vienīgā esi skaidrā un vienīgā drudžaini nestāsti draudzenei, ko īsti tas brits teica un no tevis gribēja.

Esmu drudžaini apsēsta ar savu bakalaura darbu. Beidzot. Ir plāns, ir virziens, ir mērķis. Visa mana palīdzība nāk no jau trešās lattes šodien.

Nākotne ir īsāka nekā izskatās.

Šodienas skaistums ir dambrete un pikošanās.
Šodienas vārds ir 'gurkstēt'.
Šodienas konča ir m&m.
Šodienas smiekliņš ir vācu arhitekta smieklīgie smiekli.
Šodienas sajūsma ir bezmaksas šampanietis.
Šodienas filma ir 'Conversations with other women'.

Šodiena ir laba.

Diezgan paniski šķirstot kādu žurnālīti un meklējot (būs vai nebūs) kāda autora rakstu, es šodien beidzot tiku skaidrībā ar savu vērtēšanas skalu. Ir cilvēki, kurus es apēdu līdz pēdējam kriksītim, bet nekad nekad nekad neprasu vairāk, kā viņi dod.

Es šķirstu žurnālīti kamēr priekā atrodu, ka ir, bet ja nav, tad tikpat centīgi šķirstīšu nākamo un pēc tam, lai cik reti tas pēdējā laikā nebūtu.
Es eju uz katru lekciju, klades maliņās pierakstot kaut ko no dzirdētā, kas nemaz neatbilst lekcijas tēmai ('kam tu cilvēks vispār esi vajadzīgs' un 'ja es ierakstītu sevi un noklausītos, tad aizietu nākamajā dienā citu darbu meklēt') un atceroties to vēl ilgi pēc tam.
Es ieslēdzu radio pareizajās stundās un dienās un aizmirstos kādā balsī, tik pazīstami, tik mierinoši un mūzikas izvēle reti pieviļ.
Es eju, eju un vienmēr atgriežos bārā, kur pie longailendas dod nepelnīti daudz kokteiļķiršus un vienmēr pajautā kā iet.

Un es viņus cienu līdz pelītēm (pavisam savādāk nekā tos, kuri ir man apkārt). Jo mana cieņa ir par to, kas šie cilvēki ir, nevis par to, kas šie cilvēki ir man.

Smaidīt pretī. To es protu.
Dažkārt, kad es smaidu, neviens neredz. Un pavisam noteikti, neviens nekad neredz mani raudam.

/Lietus ir labs.
// Viss smaržo pēc ķirbjiem.
///Mans frizieris ir mans labākais draugs un šodien viņam uz T-krekla bija spīdīgi violets tauriņš.