stranger to you

Viss nepārtraukti mainās. Viss nekad nenozīmē slikti.

...nobody notices

Always wait for him to make the first move?

Ir divi a.m. un tās ir pastaigas pār lipīgiem trotuāriem vai apģērba pirkšana vai braukšana uz nekurieni, ķerot spoku gaismas; tie ir tik daudzi mēģinājumi just un vēstule, ko man rakstīja, koks, kuru mēs nekad neiestādījām un rozā plāksteris ar klauniņiem un tās ir narcises dubļos un deviņi reiz deviņi mācīšana Elīnai uz asfalta ar krāsainiem krītiņiem un histēriski smiekli uz soliņiem parkā un tie ir tik daudzi četru lappušu romāni uz saburzīta rūtiņu papīra ar violetu pildspalvu un flomasteru tetovējumi un karnevāli un bārbijlelles un aukles un zvaigžņu kari un tās ir visas iedomu romantikas un koši oranži nagi un mans vecaistēvs miris ar ūdensglāzi blakus uz naktsskapīša un krītiņu ēšana un konfektes, kas atstāj varavīksni uz mēles un tās ir dejas sapņos un filmas ar subtitriem un tie ir francijas vīrieši un krievijas vīrieši un protams japāņi un zilas skrūves un stiprs alkohols un dziļas elpas, pilnas ar nikotīnu un tie ir dvēseļu rainieki un balti bruņinieki un uzsildīti kartupeļi un sapluinīti žurnāli un košļenes nolipinātas no galdu apakšām un tie ir vīraki.

So you think you can tell
Heaven from Hell,
Blue skies from pain.

Kāda bija 10. klases vasara? Tā bija vasara, ka des strādāju zooveikalā agros rītos un agros rītos un agros rītos. Ja es būtu smarža, es smaržotu pēc suņu cepumiem un suņu čurām un suņu matiem un kaķenēm. Ja es būtu krāsa, es būtu tādā krāsā kā flora balts un rotaļmantiņu dzeltens. Ja es būtu skaņa, es būtu es sitot savu galvu prêt sienu atkal un atkal un atkal…

Kas es biju pirms es biju apziņa? Kad man bija 16 es biju starp identitātēm. Dažreiz ar degunu Virdžīnijā Vulfā, dažreiz ar svītrainām zeķēm, dažreiz klausoties Sex Pistols, un dažreiz ar lavandas krāsas matiem. Es drīzāk būtu klusām dusmīga nekā atklāta. Drīzāk man aizķertos vārdi nekā es ietu un darītu. Drīzāk es liktu cilvēkus uz pjedestāla nekā savā sirdī.

Bet

Attīstība rada sarežģījumus un domas un tagad es esmu tikai sarežģītas domas. Un kas tad es īsti esmu? Kaut kur starp draugiem/puišiem/darbiem/atklāsmēm es kaut ko pazaudēju. Definīcija. Kas es esmu? Vismaz tad, kad man bija 16, es zināju savu vērtību. (1,15Ls stundā pirms nodokļiem)

Viņa ir nogurusi un nedaudz vienaldzīga pret pasauli: oktobra smagums uz viņas pirkstiem, benzīna un medus smarža matos, viņa garša uz lūpām, elpa, kas garšo pavisam citādi. Viņa spēlē vecas kasetes un viņa dzied līdzi aizmirstām melodijām.

Viņa raizējās par mīlestības dzejoļiem un raizējās par nākotni. Un viņa domā par iespējām. Iespējas ir Amsterdamā un Ņujorkā un nekur īpaši. Gultās un pludmalēs un piedzērušos pasākumos un bibliotēkās un svešzemju restorānos. Viņai ir divdesmit un viņa ir naiva un pilna ar kaut ko, kas pirmo reizi nav pilnīgas muļķības. Viņa domā, ka šis ir sākums visam. Un šodien, šodien, pasaule ir jauna un mirdzoša.

/un katram, kas varbūt paguva izlasīt iepriekšējo ierakstu – nelauzi par to savu smuko galviņu.