stranger to you

When you get to where you wanna go
And you know the things you wanna know
You're smiling
When you said what you wanna say
And you know the way you wanna play
You'll be so high you'll be flying

Feini. Tāda maza lielas laimītes sajūta ir pārņēmusi mani.

/Un septītajā diena viņš bija noguris un atpūtās, un aizmirsa visu, ko bija reiz gribējis, darījis, teicis.

Un vēl man ir sapņi. Gari un īsti. Kuros var darīt lietas, kas nemaz nav iespējamas. Lietas, kuras iepriekšējā vakarā man ir pietrūcis drosmes darīt. Ha, reiz es saņemšos sapņu īstenošanai, visam neizdarītajam un gribētajam.

Tik piedur man ar pirkstiņu, aizdegšos.

Nevienam nepatīk zaļacaini briesmoņi.

____ Bright Eyes -- First Day of My Life _____


-hallo? Tu tur esi? Es nedzirdu nevienu vārdu...
... tas tāpēc, ka es neko neteicu.

Jā, es te esmu.
Ready for whatever.
Atrodi veidu kā sadabūt mani rokā. Zvani, ja nevar savādāk, bet atceries kā man nepatīk runāt pa telefonu.

____ Modest Mouse -- Never Ending Math Equation _____


Es nezinu, es labāk uzrakstīšu, jo es nevaru uz tevi kliegt, vai arī es varu uz tevi kliegt un tas mani baida, ka es varētu tevi atrast un piespiest pie zemes, un vienkārši kliegt tev sejā.


____ Sloan -- The N.S. _____

Tu stāvi pie galda un rakājies pa papīru kaudzi un tad tu kaut ko nomet. Tikai tu to nezini. Paiet sekunde vai divas kamēr tu to uzzini un pat tad tu to zini tikai kā bezveidīgu traucējumu telpā ap tavu ķermeni. Bet līdzko tu zini, ka esi kaut ko nometis, tu dzirdi kā tas atsitās pret gridu, novēloti. Skaņa šķērso nenormālīgus attālumus sekundes simtdaļā. Tu dzirdi kā lieta krīt un tanī pašā laikā zini, kas tā ir, vairāk vai mazāk, un tā ir saspraude. Tu to zini dēļ skaņas, ko tā rada, kad atsitas pret zemi un dēļ atmiņas par to kā tā izkrita no tavas rokas vai noslīdēja no papīra, pie kura tā bija piestiprināta. Jā, tā noslīdēja no papīra stūra. Tagad, kad tu zini, ka tā ir nokritusi, tu atceries kā tas notika, vai daļēji atceries, vai iztēlojies to, vai kaut ko citu. Saspraude atsitas pret grīdu ar dubultu palēcienu, vārga un bez svara, skaņa, kurai nav to imitējoša vārda, skaņa ar kādu saspraude krīt. Bet kad tu pieliecies to pacelt, tās tur nav.

Iztikt ar otrās šķiras zemenēm? Vai paciesties nedaudz un tad baudīt pirmo šķiru? Jo tu tak apzinies, ka patiesībā gribi tikai pirmo. Otrā der tikai sāta sajūtai, bet ne jau to tev vajag. Tu meklē piepildījumu. Un tas ir savādāk.

Neaizmirsti, ka ir citi, tikpat kāri pircēji. Kas iespējams ir daudz ātrāki un veiklāki, un profesionālāki. Tavas izredzes tikt pie iecerētā nobāl konkurences priekšā. Bet tev ir apnicis ēst otrās šķiras zemenes, vienmēr ar smilšu piegaršu. Tad kā?