stranger to you

They shoot single people, don’t they?

Šobrīd man ir pilnīgi vienalga, ka jau trešdien ir Ze Diena un tāpēc es rīt došos noskatīties A Lot Like Love, jo mans organisms vienkārši brēc pēc lielas devas nešķaidītas romantikas, lai cik dumja tā arī nebūtu.

Un, jā, es zinu, ka in the long term, nekāda labuma man no tās filmas nebūs, bet vismaz uz mirkli, izejot no filmas atpakaļ dzīvē, es smaidīšu vai katram garāmgājējam un teikšu paldies pie mazākā sīkuma, un valkāšu puķainas kleitiņas...
:)

Visiem patīk stipri cilvēki, jo viņi neko nekad nelūdz. Bet tas jau nenozīmē, ka viņiem neko nevajag…

Vannasistabā līst. Pil, tāpēc es aizveru skapīša durvis un ceru uz to labāko. Ūdens, kas sūcas pa šuvēm, atgādina man, cik trausls viss ir. Mana māja uztur manī siltumu un vēsumu, un reizēm te līst.

Trakas dienas… Tik karstas, lipīgas. Romantika atdzīvojas naktī, tavā balsī. Dīvaini, ka es atceros tieši to, ko cenšos aizmirst. Beidz! Es saku savām domām. Un reizēm es tās iepļaukāju un ieelpoju jaunu domu. Kā samtainos dūmus no manām cigaretēm.

Kafija ar saldējumu, sēdēšana puskrēslā, kas šajās dienās nekad nebeidzās, un es laiskojos kā kaķis. Staipos kā kaķis, ēdu kā kaķis… un tagad es iešu gulēt kā kaķis. :)

I’m every woman, it’s all in me.

(apgaismība)

Jau pamostoties man niezēja labā pēda un kaut ko dikti gribējās. Tikai pirms stundas sapratu ko tieši. Vienu lietu dabūju - pilns trauks tumšsarkanu ķiršu, saldu un aukstu. Otru lielveikalā nepārdeva, bet varbūt es slikti meklēju.

Nākamgad es braukšu uz Ķīnu. Un visa pasaule dzīvos uz manas klaviatūras.

Tas viss ir taisnība. :)

Cik vajag viena cilvēka laimei?
- vienu pāri klikatiņu, kas iztur dejas nakts garumā (īsumā?), un tām pieskaņotu nagulaku;
- neprātīgu mīlestību pret Džoniju Depu;
- vienu buču aiz auss, divas uz deguna;
- trīs cilvēkus, kas ir gatavi uz visu;
- nepārspējami ašas idejas;
- vienu saulrietu, vienu saullēktu un divpadsmit zvaigznes aiz labā pleca.