Vannasistabā līst. Pil, tāpēc es aizveru skapīša durvis un ceru uz to labāko. Ūdens, kas sūcas pa šuvēm, atgādina man, cik trausls viss ir. Mana māja uztur manī siltumu un vēsumu, un reizēm te līst.
Trakas dienas… Tik karstas, lipīgas. Romantika atdzīvojas naktī, tavā balsī. Dīvaini, ka es atceros tieši to, ko cenšos aizmirst. Beidz! Es saku savām domām. Un reizēm es tās iepļaukāju un ieelpoju jaunu domu. Kā samtainos dūmus no manām cigaretēm.
Kafija ar saldējumu, sēdēšana puskrēslā, kas šajās dienās nekad nebeidzās, un es laiskojos kā kaķis. Staipos kā kaķis, ēdu kā kaķis… un tagad es iešu gulēt kā kaķis. :)