stranger to you

Es vislaik nevareeju saprast. No kaa taas skudrinjas? No kaa nemiers? Es pavadu dienas veerojot:
pastniekus, kas met aviizes no smiekliigas mashiiniites;
milziigus iepirkumu grozus, no kuriem triis nedeeljas un chetras dienas, un veel biskinj vareetu eest;
maajinjas, kas atgaadina palielinaatas kurpju kastes ar shkjeeru izgrieztiem logiem;
kinoteaatrus, kuros var dabuut eest un dzert pie galdinjiem un smeekjeet;
velosipeedus, kas tiek nozagti desmit minuushu laikaa;
triisdesmit dazhaadas kafijas shkjirnes, kas liist, liist, liist un pludo;
tveici, kas beidzas ar pamatiigu peerkonu un nolauztiem kokiem, un kriushiem elektriibas stabiem;
shampanieti lidostaa, ko nespeej aptureet droshiibnieks, jo vinjsh tev tic uz vaarda nonoit’sjuice;
viesmiiles, kas staadaas priekshaa, grib zinaat kaa sauc tevi un speej arii to atcereeties;
apmaakushaas debesis okeaana malaa, kas neattur pat manu baalo aadu no iedegshanas...

Un tagad man ir skaidrs par skudrinjaam un nemieru. Jo viss ir kaa filmaas, kaa es esmu pieradusi redzeet uz lielaa ekraana, kaa divu sundu ilgaa sapnii, kad tu notici, ka tas, ko tu redzi, patieshaam var buut. Un tagad man ir skaidrs, un liekas, ka viss ir iespeejams. Ka varbuut tieshaam var sagaidiit serenaades pie tavaam durviim. Ka zem tavas maajas ir aprakts kosmosa kugjis. Ka kaiminjpuika speej raapties pa sienaam un tavs labaakais draugs var izraadiities algots slepkava. Ka elle un paradiize sleepjas aiz katras sienas, aiz katra stuura. Ka...

Dzons, Eerika un es vakar bijaam naarinjas. Un kaa mees visi zinaam, iistas naarinjas nevalkaa gliemezhvaakus.

Man nav pacietiibas. Vispaar nekaadas.

Taatad, shovakar visiem bija diezgan spociigi beediigs garastaavoklis un tam par godu mees noleemaam noskatiities Charlie and the Chocolate Factory. Atbildiibu par sekaam neuznjemos:

Lielaakaa pasaules dalja zina, cik ljoti es miilu Dzoniju Depu. Tomeer, kaut kaada iemesla deelj, vinsh man neliikaas gana iists shajaa lomaa. Lai gan pats staasts bija itin labi piemeerots Depa paardabiski ilgajam jaunekliigajam izskatam (viens sirms mats, pilna pievaarte pieluudzeeju), uzspeeleetaa pusaudziiba likaas vienkaarshi… nu, jaa, jokaina. Turklaat, vinja teelotais varonis likaas nedaudz sekls. Galu galaa, Daala radiitais Vonka bija miilams un uzticams (lai arii druscinj ‘ne pa teemu’). Depa Vonka likaas vienkaarshi ljauns. Un, jaa, vinsh man atgaadinaaja Maiklu Dzeksonu.

Bertons ir filmai pievienojis taadu kaa backstory, kas, lai arii, dazhbriid bija izklaideejosha, lielaakoties likaas pilniigi lieka. Kaut kur lasiiju, ka Bertons uzskata, ka Roaldam Daalam buutu patikusi pievienotaa veestures dalja. Es uzskatu, ka Bertons kaut ko liidz glam nav sapratis. Villijam Vonkam buutu jaabuut kaa ziemassveetku veciitim, kursh izlemj, kursh ir nejauks un kursh ir labs, un attieciigi sadala daavanas, nevis kaarteejam pieaugushajam, kas beerniibaa bijis mantrausiigs siicis.

Veel kritika: Oompa Loompas mani shausminaaja un dziesmas bija briesmiigas (backstreet boys?).

Bet filmas saakums bija dieviigs, Chaarlija maaja bija pasakaini nabadziiga un tiehi kaa vajag, un aktieri, kas teeloja Chaarlija vecaakus un vecvecaakus bija gjeniaali savaas lomaas.

Jebkuraa gadiijumaa, tu smarzho kaa veci cilveeki un ziepes. Man tas patiik.

Vakarnakt es biju puiciska meitene. Kaads man teica (briivaa tulkojumaa): man patiik kaa tu esi apgjeerbusies, izskataas, ka tu vareetu man kaartiigi sadot. Un es biju tik prieciiga, ka neesmu viena no spiedzoshajaam duudinjaam. Taa vietaa es teicu (briivaa tulkojumaa): gjeniaali!

Un veel: uudens piles kaa adatas uz aadas zem elektriibas liinijaam un debesiim tomaatu zupas kraasaa. Skaisti.

Kas ir taas lietas, kas liek tev iemiileeties pilseetaa, ar galvu paar kaklu? Vai taa ir energjija, kas spiid tai no iekshpuses, saulesgaisma, fantastisks eediens, dizaineru veikalinji, miljons mazas ielinjas, sajuuta, ka es filmaa, pastaigas, pastaigas, vai varbuut pastaigas?