23:49 - filips
man ir divi tādi cilvēki, kurus man ļoti patīk un ar kuriem kopā vienmēr ir forši, un mēs pat varētu būt nenormāli kruti draugi, bet bez redzama iemesla mēs satiekamies ļoti reti, tāpēc man dažkārt liekas, ka esmu baigā debila. vienu no šiem cilvēkiem es satiku šodien. mētra, uzzinājusi, ka ilgi neesmu satikusi filipu, pārskaitīja man 4 latus, lai varu nopirkt jāgerīti sev un filipam, pasēdēt krogā un parunāt. tā arī darījām.ja skaita gadus, tad nemaz nesanāk, ka iepazināmies tik sen, bet, tā kā tas notika klubā "depo" un mums abiem tā likās okei vieta, tad šķiet, ka tas ir bijis pagājušajā gadsimtā. līdz tam zinājām viens otru sviestenē un man par filipu bija radies tāds iespaids kā ikkatram loham - kokaīndeguns, ieroči, pie gultas mētājas izvarotas meitenes, ar trim vārdiem mani saraudinās. todien jau minētajā klubā "depo" bija dahuja pazīstamu cilvēku, bet kaut kāpēc man īsti ar viņiem negribējās runāt. sapratu, ka mans šis vakars jāpadara baudāms. te pēkšņi ieraudzīju kokaīndegunu, izvarotāju, nežēlīgo noziedzinieku filipu, nolēmu, ka nahuj bīties, tepat viņš tik un tā mani nenogalinās un, cieši skatoties tieši virsū piegāju klāt, izstiepu roku rokasspiedienam un prasīju: "filips de rums?" tas laikam bija retorisks jautājums, jo uz to viņš neatbildēja ar atbildi, bet gan ar pretjautājumu: "elīna kolāte?"
nākamajā dienā man zvanīja līva un prasīja, kā man beidzās vakars. godīgi atbildēju, ka man vakars beidzās vienpadsmitos no rīta, kad izgāju no filipa dzīvokļa. vismaz tad tam pārāk daudz cilvēki neticēja, bet pieskārušies mēs viens otram neesam vispār nekad.
tajā naktī atklāju, ka filips patiesībā taču ir ļoti mīļš un sirsnīgs sarunu biedrs, kurš nekad nav šņaucis kokaīnu, šāvis vai izvarojis sievietes. viņš, protams, sviestenē bija ierakstījis, ka apmēram šņaucām kokaīnu un spolējām ar sarkanu ferrari, kam uz aizmugurējā sēdekļa mētājies revolveris. tonakt tāpat vien paprasīju, vai viņš negrib braukt uz pukkelpop festivālu beļģijā pēc divām nedēļām. mani izbrīnīja viņa piekrišana, bet vēl vairāk - tas, ka viņš tiešām arī brauca. neatceros, vai tajā, vai citā naktī, kad paliku pie viņa, mēs, atnākuši mājās, papļāpājām, laikam iepisām vienmēr klātesošo visīti un pirms taisīšanās uz migu filips ar "bļa, cik man ir neērti, haha" sejas izteiksmi sacīja: "hmmm, ir pienācis tas neveiklas brīdis, kad jāvelk nost drēbes..." ja mana sirds līdz tam vēl nebija izkususi, tad tas notika tajā mirklī.
pukkelpopā, protams, dzīvojām vienā teltī, kas tika iesaukta par pornotelti. pornoteltī neko nebija iespējams nofotogrāfēt, jo svīda ciet objektīvs. pornoteltij, protams, bija tikai pornotelts slava bez paša porno. pornoteltī kopīgi turpinājām apdzīvot arī tajā pašā vasarā festivālā "kuivilp***", kurā telts slava tikai pieauga. tā bija kruta vasara, kurā filips visu laiku tēloja geju un pārvietojās apkārt ar viskiju un rozā plastmasas glāzi, tāpēc, katrreiz, kad mani satika, pieklājīgi apvaicājās: "elīn, viskiju?"
reiz, kad atkal bijām aizgājuši uz toreiz vēl piedodamo klubu "depo", kaut kādā mirklī nolēmām doties mājās, kas nozīmē, ka ejam pie filipa, jo viņš taču dzīvo centrā. anete pirms tam visus bija aicinājusi ballēties tālāk, bet es jau biju norādījusi, ka nezinu, vai iešu. tā nu piegāju klāt atvadīties, uz ko labi ierāvusī anete atbildēja: "sūkā pimpi! sūkā pimpi! sūkā pimpi! un, ja tu nesūkāsi, tu būsi debila!" nesūkāju, tāpēc varbūt esmu palikusi tik debīla, ka tik reti piezvanu.
