15:49
tas, ka šorīt uz ielas ieraudzīju džeku tīģera kostīmā, atgādināja vakar biju mazliet ieķemmējusi un, ja no rīta jātaisa reportāža par bloody robotiem, tad cilvēks mēdz nonākt pie atklāsmes, ka dzīve - tas nav rožu lauks. rožu lauks, protams, ir i love you, jo mēs varbūt atnākam kā bomži, bet aizejam kā uzvarētāji, jo, kaut arī ābols no ābeles tālu nekrīt, toms bija aizkritis diezgan tālu no savas ābeles - bruno, kurš varbūt bija ķitē, jo pirmoreiz mūžā lietoja tādus vārdus kā "mēsls" un "lezbe", bet tomēr braši turējās līdz ballītes beigām, ko nevarētu teikt par viņa brālēnu tomu. mierīgi un līdz galam izšķīros ar sniķeri, un visam bārma 45 reizes atkārtoju, ka neesmu nekāda lezbe. atkārtoju ne tikai es, bet arī apkārt esošā publika. ļoti iespējams, ka ag<3ris uztaisīja lētu triku "mana pēdējā darbadiena", lai tikai no meitenēm dabūtu milzīgu puķu pušķi, bet ļoti labs triks - galu galā man daudz vairāk rūp agra pēdējā darbadiena krogā, nevis toma pēdējā darbadiena radio, jo es taču radio nemaz neklausos, bet uz krogu eju gan. vakar mētra beidzot izsitās, viņu pamanīja ievērojami dīdžeji (egons reiters un westbam), jo viņa vislabāk paņēma ballītes grožus savās rokās. ceļā mājup redzējām, ka parkā guļ kāda meitene. nolēmām noskaidrot, vai viss labi. tikko kā piegājām klāt, viņa pielec kājās un sāka skriet. pēc mirkļa atkal viņu panācām, jo viņa bija pastājusies un slēpās no mums aiz koka. kad bijām jau klāt, viņa atkal sāka skriet. es gribētu kādreiz uzspēlēt kārtīgu diseni tādiem ripiniekiem.