alpu dakteris

13. Decembris 2022

20:01

intervējamos var dalīt trīs grupās: tie, pie kuriem jāierodas darbā vai mājās, tie, ar kuriem jāsatiekas kaut ku, kas ir pa visu viņa un manai vietai, un tie, kuri var atnākt uz radio. taču nevienā grupā neietilpst tie, kuri atbrauc uz mājām un atnes arī končas un siera standziņas, jo tādu ir tik maz, ka šī grupa būtu nenozīmīga, un vispār šie cilvēki ir matemātiskā anomālija. pirms pusotra vai diviem gadiem šis pats cilvēks mani bildināja, tāpēc tik vienkārši nevarēja - piecas minūtes parunāt un viss. tāpēc mums sāka trūkt laiki un neveikties - izdevās ierakstīt tikai vienu hārdroka disku i love you dzimšanas dienai, bet tas pats ceļā uz andrejsalu tika pazaudēts. krogā, kur spēlē vīrs ar akardeonu, paspējām uztaisīt bruno, ringusa, kā arī skype logo masku un devāmies sveikt krogu (bet kā idioti nenopirkām sārtas rozes). pa ceļam sandra izstāstīja teiku par to, kā artis pie uzvārda ticis.

balle bija mīlestības pilna, jo es iemīlējos jurģī, kurš pie bon jovi dancoja tik mīļi, ka Jūs visi esat jau viņu apēduši. tas nekas, ka kritām zemē, manuprāt, tas bija smalki un vietā. iemīlējos ne tikai es, bet arī manī - kāds smeldzes zēns, kuru es redzēju pirmoreiz, un droši vien viņš mani arī, ieraudzīja mani un nevēlējās zināt, kā mani sauc vai ko es domāju par balli, bet uzreiz vērsim pie ragiem - vai Tev ir drauks. jā, ir. smeldzes zēns nepadodas un cer, ka varbūt man ir nestabila morālā stāja, drauks varbūt nav ballē un varētu kaut ko sabīdīt. tālak - vai viņš ir šeit? jā, viņš ir. tomēr smeldzes zēns ir nopietni iemīlējies un prasa, kur tieši viņš ir (ja nu tomēr). divus metrus aiz manis. nu, tad gan neko, sirds zēnam salauzta, vien uz atvadām pateica, ka sekss, jā, ir vajadzīks. tā radās grupas "smeldze" nosaukums - no nelaimīgas mīlestības.

mīlestības balle bija vairāk apmeklēta nekā mīlestības upe, tāpēc pie dāmu tualetēm veidojās rindas, bet mums ar sandru viss ir baigi labi, jo, ejot uz tualetēm, mēs uzvelkam ringusa un bruno maskas un ejam pie zēniem. sandra redzēja, kā zilgalvis čurā. viņš nu gan ir pretīgs.
uz mirkli, uz beigu mirkli man šķita, ka varbūt bruno beidzot ir piedzēries, jo viņš viens pats priecīgi dancoja, un viņu dancī es nekad līdz šim nebiju redzējusi. to, ka priecīgs, nospriedu pēc tā, ka danco, seja gan par to neliecināja, jo uz tās bija ringusa maksa. bet tomēr bruno noliedza, ka būtu piedzēries. pārējie zēni zināja stāstīt, ka pirms divām nedēļām gan b esot pielicis mūli un palicis dusmīgs. pieskrēja klāt zilgalvis, apgrieza mani otrādi cilāja, lika klēpī riņģim, riņģis arī cilāja un nēsāja, pēc tam stafete tika nodota bruncim. es nezinu, kāpēc tas bija vajadzīgs, bet tas laikam nozīmē tieši to, ka mani nēsā uz rokām.

mājās mēs ieradāmies pusastoņos no rīta un es konstatēju, ka mana smukā kleita ir paŗvērtusies par sarkanvīna upes gulti. šodien man ir jauka paģiru poēzija un, klausoties kraftwerk albumu "computerwelt", man gar acīm skrien smukas filmiņas, kur modeles krīt no mājām ārā.
ar šo postu es aizsaku lielisku tradīciju pie visiem postam par i love you likt tādu jūzerpikčeru, kāds tas ir.
Powered by Sviesta Ciba