22:02
nedēļas sākumā vai kaut kad brīvdienās man mīlestībā atzinās latviešu
literatūras spīdeklis eduards veidenbaums. vakar man mīlestībā atzinās
saša, turklāt darīja to spiedzot. bet nekas, tas viņu neatbrīvo no
atbildības par to, ka viņš mūsu vīnā bija iemetis kaut kādu viagru, bļe
- kāda velna pēc sandra bija aizgājusi gulēt ar manu pidžammu, bet manā
gultā mētājās viņas pidžamma? mēs mēģinājām atcerēties, kad vēl esam
jutušās tik slikti, rezultāti bija graujoši. mēģinājām atcerēties, un
tikmēr sandra lasīja visādas ziņas no džeka, kurā viņa ir iemīlējusies.
tādā un tādā ielā 15.novembrī atrasts tik un tik gadu vecs nosalis
vīrietis. un viss, kas slēpjas aiz "tādā un tādā" ir pilnīgs tomas. it
kā būtu skaidrs, ka tā nevarētu būt, jo tā nevar būt nekad, jo nevar
būt, ka neviens viņa neesamību nebūtu pamanījis, bet tomēr kājas paliek
aukstas. zvanu tomasam. neceļ. zvanu līvai, kas varbūt viņu satikusi
pēc 15.novembra. neceļ. un mani nomierina kārlis. vēlāk tomas apgalvo,
ka tajā datumā ir gājis bojā viņa vecais es un dzīve sākusies no jauna.
es dzīvi turpināju sākt no sākuma, atklājot, ka man ļoti patīk tā
sajūta, ka pa ķermeni ripo krelles. pēc tam atklāju, ka labākais
līdzeklis pret paģirām ir radioteātra impērija. ja to varētu pirkt un
pārdot, tad tas būtu ceturtais lielākais legālais bizness tūliņ aiz
ieročiem, ceļu būves un kārļa miega plāksterīšiem.