alpu dakteris

16. Janvāris 2013

18:58 - starting to feel better

pagalam patīkami, ja bezīpašiemnopelniem piespēlētais mašīnbraukslis turpceļā uz siguldu klausās peaches (varbūt tamdēļ nelīdzīnājāmies citām ekipāzām, kas ceļu rīga-sigulda veic 40 minūtēs? ar divām stundām mums tik bija gana), bet atpakaļceļā - moldy peaches (jau naktī sarunāts atapakaļ ceļa saundtreks. un no rīta pasīvi steidzināti citi līdzbraucēji, lai tik ātrāk tiktu pie zefīra usīs). un nav jaukākas svētdienas rīta mūzikas 2005. gada 16. janvārim (diena, kad ģirti dzimst). drošvien ir arī jaukākas spēles, bet pavisam noteikti vakarnakts topa spēle bija "kas tev labāk patīk?" - tā arī atklāts, ka ir divi cilvēki šajā apšaubāmas nozīmes ballē, kuri par muļķu mūziku sajūsminās.

kamēr nav aizmirsums iestājies, jāuzraksta, ka vakar iegāzu [info]sarmai ar gurķi pa pieri. nekas ievērības cienīgs/neparasts tas principā nav, bet apsolīju  [info]liigonei, ka šī notikuma atspoguļojums parādīsies šeit.</span>

[info]nezveers, kurš normālos apstākļos ir vilkveidīgs, apgūstot grādus, paliek par žurku. vai vismaz par vilku ar vēlmi būt žurkai. izpaužas tas brenča attēlošanā visas nakts garumā. un dejo šis cilvēks kā zvērs, kas tikko aizbēdzis no kāda ļauna ekspermenta (protams, protams, mana galva cieš). viņam bija sakars ar valdi birkavu arīdzan. tiesa, kad viņam to stāstīju, viņš pamanījās iemigt un izlikās par beigtu turpmākās stundas (līdz pamodās aizdomīgā mitrumā un ne vairs divvientulībā, bet gan kaut kādā 4-7tulībā).

kā jau pēdējā mēneša laikā mēdz gadīties - gulētiešana sēšos no rīta tomēr nevainagojas ar drīziem panākumiem. smiets un stulbības tiek darītas, gultā esot, pietiekoši ilgu laiku, lai mirklī, kad pamostos un secinu, ka divguļamā gultā ar pieciem iedzīvotājiem, jūtos sasodīti neforši, jo viena ķermeņa puse ir virs ģirta, bet otra -  zem man otrā pusē gulošās meitenes, galviņa sāpētu tomēr. ar katru mēģinājumu kustēties tīri ķermeniskā sajūta paliek aizvien pretīgāka, jo vislaik jāuzdurās pilnīgi slapjam ģirta ķermenim. tas nozīmē - karsti gāja. tādos momentos vislabāk iet atvēsināties uz pirmo stāvu, secināt, ka tur ir pārāk auksts, tad nosēsties kāpnēs starp pirmo un otro stāvu (vieta ar optimālo temperatūru) un biedēt vīrieti ar kājām.

ģirtam ir skarbā dīdžeju aparatūra. es to uzdāvināju foršajam puikam. kaut arī tā nepiederēja man. no rīta mēģināju iemainīt to brīnumu pret parastu pagarinātāju, taču ģirts tik viegli nav pielaužms.

atklāts, ka divām viešņām paniskas kaut kādas dīvainas bailes: sataisījušies uz guļu it kā esam. ieskrien istabā divas meitenes ar un iebiedētā balsī ziņo: "ģirt! tavs draugs guļ ar pliku dibenu!!!". nezinu, vai tas bija šis mirklis vai ne, taču kādā šitik sasmīdinošā vai līdzīgā ūdenim no manas mutes nācās pārvietoties uz blakus gulošā iedzērušā tipa ķermeni (viņš gan pārāk neiebilda, aizņemts ar domām par valdi birkavu bija).

ģirts kaut ko murmulēja par erbi kurpi un pozitīvajām emocijām (tie divi gan nebija vienā teikumā pieminēti. pat vienā rindkopā un pat vienā sarunā nē). well, laikam pozitīvisms no dzērušiem ukraiņu deju dejotājiem iegāzies arī manī.

par zefīrmūziku svētdienas rītā!

Powered by Sviesta Ciba