Mans mūža lielākas zilums ir pārspēts. Ja tas vispār ir iespējams, tad tagad uz manas rokas ir vēl mazāk dabiskās krāsas kā pirms tam. Ha.
Bet kartingos vismaz bija super jautri. ^____^ Es laikam saslimu ar jaunu atkarību.

Šī rīta teksts no mātes: "Annijai laikam uzradies brūtgāns. Lūdzu dievu, lai tas nebūtu melnais vai precēts vīrietis." :D

Ir dienas, kad pat jau no rīta ir smieklīgi..

Nu ko.. pienāca atvaļinājuma beigas.

Vārdiņsvētkus atzīmēju pa mierīgo. Tik daudz "duraka" partiju vienā vakarā es nebiju izspēlējusi sen. Un, jāsaka, uzvaras koeficients ir pārsteidzoši liels. Laikam jau mīlestībā man neveiksies nekad. :D

Kristaps pie pults = daudz zināmu dziesmu; ballīte mēreni mierīga. Satiku daudz sen neredzētus cilvēkus un pat pielauzos padancot ar puisi tirkīz zilā krekliņā, kuram, protams, neatceros vārdu, lai gan reibuma stāvoklis bija pielīdzināms nullei. Viena no dienām, kad vīns+alus+Longailends+Cuba nevarēja manas iekšas sapurināt. Laikam jāpārstāj dzert, jo nauda tērējās pārsteidzoši raiti, bet bez efekta.

Nu, jā.. rīt (nu jau šodien) būs jāatgriežas darbā, taka... Laikam jau atkal kādu laiku par mani nedzirdēsiet.

Cya.

Pēdējās dienas biju diezgan sačākstējusi, bet lai kā arī nebūtu.. šodien aizvadīju savu "acīti" un nu graužu sadāvinātās serenādes un jūtos pārsteidzoši saskaņā ar sevi.

Iestājos skolā. Vēl divas dienas jānogaida un uzzināšu vai šogad macīšos. Manī ir dikti liela pārliecība (pat nevajadzīgi liela), ka beidzot BŪS... un beidzot būs tas, ko es vēlos. Cik gan dīvaini mēdz sanākt, kad pat pēdējā mirklī meklētais, izrādās tas, kas varētu būt ĪSTAIS (nu, par to gan būs jāspriež stipri vēlāk, bet vienalga..).

Šodien biju ieskrējusi darbā ļoti īstajā momentā.. Un, lai cik traki viņiem tur ietu, man bija VIENALGA. Hah, tādu sajūtu es necerēju sevī iepazīt.

Pēdējās dienās pārdomājot dzīvi, es pieķēru sevi pie domas - es arī gribu mieru, harmoniju, kādu, pie kura ieritināties un aizmirsties. Un uz to ir palēnām jāvirzās. Laiks tomēr skrien vēja spārniem un pavisam negribētos kādā rītā pamosties un secināt, ka mirklis ir pagājis.

besis saistībā ar darbu uzņem jaunus apgriezienus. Un man ķip atvaļinājums...

Atbraucu no Lapmežciema. Kā var pasākumā neko daudz nedzerot, neēdot kaut kur notērēt ap 30Ls? Vot, bļin, dusma!!!

Dzīves periods tāds pats kāds aiz loga - apmācies.

besis.

Man ļoti iepatikās kartingi. Vienīgi drusku pa dārgu, lai bieži tā izklaidētos. 27 sekundes labākais apļa laiks. Par divām sekundēm vairāk kā tam, kas aiztraucās man garām. Cik daudz gan šai mirklī šķiet sekunde. Hih.

Izliju lietusgāzē. Un satiku Setuli. Pavisam spontāni. Bet laikam pašā faktā, ka es viņu satiku, slēpjas lielāks prieks, nekā par to, ka es viņu tiešām satiku.

Pēc tam bija jāstrādā. Mana sestā maiņa bez pauzes. Nojūgties var. Tāds prieks, ka nu viena nakts priekšā, ko, iespējams, būs iespēja tiešām gulēt. Mājās.
Lai vai kā.. pēc šīs nakts ložņāšanas pa saldētavas iztēles otro stāvu, vai drīzāk kaut ko starp pirmo un otro, man uz rokas ir mūža lielākais zilums. Sāp. Un ir ZILS. Un es nevaru atcerēties, kas īsti notika. Tam viennozīmīgi tur nevajadzēja izveidoties. Nedz arī kur citur. Vismaz ne šodien.

Sen nekas šeit nav rakstīts. Ups.

Tad nu šodien ir laba diena. Jo es atklāju peldēšanās sezonu. ^__^ Mazliet novēloti, bet... vismaz. Un sauļošanās sezonu arī. Man mazliet sāp vaigi. Gan jau rīt sāpēs arī vēl kaut kas cits.

Pārvarēju savu vienmēr-traucējošo-kautrīgumu un ar kolēģiem forši atpūtāmies dienas pirmajā pusē. Pabraukāju ar Guncīša mašīnu. Īslaicīgi. Tas BIJA ārprāts. Laikam cilvēki man vairs nedos mašīnas atslēgas. xD Bet es vismaz gandrīz nenotriecu četrus cilvēkus uzreiz. Mazs mierinājums.

Lai nu kā.. Pēc tam satiku Edzi. Mierīgi, jauki.. kā parasti.. Vajadzētu biežāk tikties. Un nu laikam pēc mana neveiksmīgā atkārtotā zaudējuma biljardā vismaz divi randiņi vasaras sezonā man ar šo jaunekli vēl būs.. AKkkk... *facepalm*

1.diena. Aizgāju beidzot pie friziera un aplīdzināju savu krūmāju. Satiku Edzi un Buzi. Beidzot.

2.diena. Satikos ar Alīnu. Pasēdējām pa mierīgo Krastmalā, pabaudījām lietu un pēc tam saulīti. Pēc tam satiku Mošķi. Pieēdāmies kā CŪKAS. Un uzkodām desertu. Pirmā reize pa ilgiem laikiem, kad aizbraucām katra pa mājām pilnīgi skaidras, bet.. diezgan laimīgas.

3.diena. Pa dienu atkal satiku Alīnu. Rāmi pačillojām.. // => Wild nakts ballīte ar Mošķi un Artūru. Pirmo reizi es nogaršoju tik bagātīgu klāstu ar kokteiļiem. Tagad skaitīšos zinoša. :D Principā, lopā, bet ne tuvu tam, kādai man vajadzēja būt. Cilvēki ātri pierod pie labas dzīves, un turpmāk man būs grūti maksāt par kokčikiem. xDD Lielāko daļu nakts pavadījām GreenWodā pa mierīgo. Pirmo reizi dzīvē spēlēju galda futbolu. Prikoļņa. Foršais DJ bija ĻOTI līdzīgs Capītim. Es pat iemīlējos. Vismaz idejā. :D

4.diena. Atbraucu pa dienu no ieilgušās ballītes, pagulēju trīs stundas un kratījos atpakaļ uz centru. Didzi es garām nekad nelaižu. Super pozitīvs lādiņš nākamajām dienām!! Dievinu to cilvēku. No tiesas. // => Vakarā baļļuks (drīzāk dzeršana) ar kolēģiem. Un es vienalga paliku pilnīgi skaidra. (like what?)


Man vienkārši gribējās pierakstīt. Man arī tomēr ir dzīve. Reizēm.
Uhh, tagad jāmēģina pagulēt un rīt (šodien!) jāieslīd atpakaļ darba rutīnā (stresā).
Cya bitches!

PS. Šodien - Muzeju nakts. Haha! Manas aknas mani ienīdīs.

Bļin, man pašai kaitina, ka es nevaru dabūt no galvas ārā domas.
Man ir brīvdienas, man ir jāatpūšas, jābauda, bet, lai ko es darītu es katru vakaru pirms miega domāju. Gaidu. Ceru.
Nu tik stulbi. Pat caur uzpūstiem vaigiem un neliela piesitiena dusmu.
Un es nevaru izslēgt.

Kļūda pēc kļūdas.
Vislielākā šodien.
Tagad vairs nedzīvošu saskaņā ar savu sirdsapziņu..

Man pirmo reizi riebjas mans darbs. No tiesas riebjas!

Principā, man šķiet, ka es ļoti cīnos darbā. Un vienalga ar to nepietiek. Varbūt vnk nav jēga.
Rīt - savā brīvdienā - jābrauc pie direktores runāties.
Sviests.

Cik gan diena hujova var beigties!!!!!

Mans aprīļa mēneša jaun-iemācītais vārdiņš - čupakabras. xD

Vakar (ar visu manu grafiku pat nezinu kā) sanāca laiks aiziet paballēties uz nakti. Alīnai svinējām vārda dienu un mums bija meiteņu vakars centrā. Bija jauki. Bez īpaši lieliem notikumiem (drīzāk to trūkums nākamajā dienā bija svētki) jauka pasēdēšana mēneša beigās jaukā kompānijā.

Mani Vasjas un Vikjas pavasarim nākot tuvāk dažus vairs nemaz nepārsteidz (un mani tai skaitā). Tad šim mēnesim vēl pa vidu esmu atradusi laiku (KUR?), lai iesimpatizētos ar jaunu puiku. Haha. xD
Nu... vismaz nevarētu sūdzēties, ka nebūtu ko darīt..

To do: Tagad tikai jāsaņemas un jāiet apzīmogoties uz mūžiem un jāatrod kompāniju, ar ko darīt trakas lietas Siguldā. Param!

Trīs dienas ilgušie kursi ir noslēgušies. Neskatoties uz to, ka negaidīti tie nebija "manā" valodā, es ļoti daudz jauna uzzināju un iemācījos, un valodas barjera šai mirklī pat nešķita tik nozīmīga/briesmīga.
Ļoti pārdomāti, ļoti interesanti pats kurss bija sagatavots. Varēja atkal skatīties un priecāties par TIK kvalitatīvām prezentācijām, baudīt tās, to kā iespējams PASNIEGT informāciju (pats veids).. Viennozīmīgi - lieliski!

Arī beigu "exāmens" ir nokārtots ļoti augsti un no rītdienas, varētu teikt, darba vidē man sāksies Jauna dzīve. :D Un 1.maijā - arī jauns veidols jaunajai dzīvei.
Lai nu kā.. satraukums vijas ar prieku, pārliecību un cerībām.
Būs daudz jauna, interesanta, atbildīga un galvenais.. SAVĀDĀKA.

Šis, 2012.gads tiešām turpinās ļoti produktīvi un, cerēsim, ka nekas nemainīsies. :)

Tas puika ir vēl lieliskāks, nekā es biju iedomājusies!!! :@
Kā viņš var tā pateikt?! Nepazīstot mani - tik super lieliski uztrāpīt virsū, ka man pēc [nezinu - nedēļas?] pirms gulētiešanas ir jādomā par visu to mēslu? ĀĀĀĀĀ!!!
Es jūtu kā tās grauž, karst un draud uzsprāgt. Un tas sprāgs. Ja neizdomāšu veidu kā aizmirst vai citādi izlādēt - drīz!

Grāmatu izlasīju. Biju TIK vīlusies, ka laikam kādu mirkli atļaušos netērēt naudu par grāmatām. Tādām. Psc..
Kaut kad pagājušo nedēļ paspēju istabas džungļos pazaudēt vienu lēcu. :D tā laikam var sanākt tikai man. Neatradu.
Un kaut kad pāris dienas atpakaļ, kad pabrauca jocīgi izdekorēta mašīna, man šķita, ka ir halovīni. Oktobris.. vai aprīlis - nu ja, lielas atšķirības jau nav. :D

Apziņa galīgi ku-kū-jo-jas. Svinam?

Ne viss ir tik vienkārši kā šķita agrāk. Bet, pat tad, kad cauri režģim izlaužas iespēja PAMĒĢINĀT, es izvēlos to noraidīt. Stulbene.

Šodien nopirku beidzot mūziku. Vakar nopirku grāmatu (un sāku to arī lasīt). Aizvakar nopirku lēcas.
Es teiktu, ka diezgan ražīgi dzīve iet uz priekšu (un tērējas nauda).

Job news: 1.maijs. Baidos un priecājos. ^__^ Un tagad jau laikam ir gandrīz vienalga kā es uzrakstu ko. Jāsāk noskaņoties. Jāsāk atgūt nopietnība.

Un vēlreiz pierādās, ka labām domām ir spēks.
Un, ja Tu domā labas domas... viss pasaulē pēkšņi kļūst iespējams.

Vieni kursi nokārtoti. Atlikuši vēl tikai vieni.. trīsdienīgie. ^__^ Ja pēc viendienīgajiem man galva kūpēja un es aizgāju gulēt ap deviņiem vakarā, laikam uz trīsdienīgajiem būs jāņem atvaļinājums. xD

Lai nu kā.. par darba dzīvi sūdzēties nevaru. Par sociālo ar ne.. Pietiek laika visam! :)

Šodien ar putekļsūcēju nedaudz uzkopu māju (un kompi). Norāvu "ctrl" pogu. Tagad es zinu, kura ir pati vārgākā poga uz klavieres. :D