Jā, nē nu ko lai saka.. Uz skolu mani neizrakstīja un uz darbu - netik. Sēdēšu mājās vēl līdz 4dienai, kad man jāiet nodot asinsanalīzes un tad vēl līdz 5dienas rītam, kad jāiet atkal pie viņas, ārstes... Un tad maybe notiks tas brīnums un es varēšu pamest savu divstāvigo būceni un doties ielās, satikt draugus un pasmaidīt, jo tikmēr.. esmu vēl vienu nedēlu piekalta šeit un tas nozīmē, ka būs jāsāk mācīties & atkal jādzīvo kompim.
"Vienreizēji"... Tagad gan es gribu, lai kāds atbrauc ciemos. Vai vismaz paņem suņa kakla siksnu un izved mani pastaigāties ĀRĀ, jo, pie velna, ir rudens un koki ārā ir vienreizēji. Žēl, ka man tos ļauts skatīt vien caur loga rūtīm..