Previous | Mem | Next
 
Ķirsīts
sveces_liesma
31 Augusts 2008 @ 00:05
pasakot visu  
Iesākums bija tik labs. Iesākums dienai. Iesākums cerībām..
Un nu vairs nav. Tām nav turpinājuma. Nav.
žēl, protams, bet laikam tā tam ir jābūt.
Varbūt, ja es būtu cits cilvēks, cita persona, ja manī būtu tā "cita" viss būtu savādāk, bet tā nav un nebūs, jo nevēlos mainīt kaut ko tikai tādēļ, lai varbūtēji, iespējams, tikai uz laiku iegūtu pilnīgu laimi. Iespējams, neiegūtu to nemaz.
Prāts saka, ka vajag aizmirst, atrast ko citu, tomēr sirds neklausa. Neklausa jau ilgi un, liekas, ka vēl ilgi neklausīs. Ar prātu es apzinos, ka man būtu jāpateicas par to, kas ir tagad, jāizbauda tas, nebūtu jāalkst pēc kā vairāk, tomēr.. Šobrīd tam nav nozīmes, jo sirdsbalsij allaž ir lielāka vara kā prātam. Vismaz šoreiz. Šo pirmo reizi, kad sevi nav iespējams iespaidot, lai kā censtos.

Es justos labāk, ja viņš pateiktu "nē", es vismaz nemocītos, necerētu. Es arvien klusībā alktu, bet vismaz viens jautājums no prāta būtu ārā, tomēr tu nesaki. Tu spītīgi klusē un izliecies, ka viss ir kārtībā. Kamēr mana dvēsele asiņo, kamēr es netieku galā ar sevi un savām jūtām. Kamēr tik spītīgi cenšos tās neparādīt.
Man nav vairs spēka. Man gribas izbeigt tās balsis galvā, nosmacēt tos saules stariņus, kas liek prātot ik brīdi vai ir vērts uzdrošināties. Tu zini, ka es to nerakstu par kādu citu. Jau ilgi to zini, bet neatbildi man neko. Nekad neatbildi. Nekad neko nesaki. Es varētu solīt, ka nekas mūsu starpā nemainītos, lai ko tu teiktu, bet es to nesolīšu. Visu var pazaudēt vai iegūt, bet man nav drosmes riskēt. Nav drosmes likt uz spēles tik daudz. Daudz no manas puses. No tavas? Es nedomāju, ka tu to uztvertu kā ko "daudz", vismaz ne pēc pēdējā laika izteikumiem, kas, patiesībā, pat sāp.

Gribētos nospļauties par visu un aizmirst. Aizmirst visu, kas bijis un varētu būt.
Visi atzīst to pašu.. Bet tu esi akls, jo neredzi vai nevēlies redzēt. un es pat varu iedomāties - kādēļ, bet es labāk neiedomāšos. Es negribu mainīties kaut kā dēļ. Pat, ja šis "kaut kas" esi tu. Tu, kam esmu atdevusi visu, cik nu vien var atdot neatklājoties, turot jūtas cieši pie sevis.
 
 
Mūzika: Ivo Fomins & Ieva Pļavniece - Viņa raud
 
7 čuksti | iečukstēt
 
( Post a new comment )
extinction[info]extincion on 31. Augusts 2008 - 23:03
Tu zini, ka vienmēr esmu bijis ziņkārīgs... Un nejau tapēc ka tu mani uztrauktu vai man rūpētu, bet kas ir šis "Viņš". Nepazīstot nevienu no taviem draugiem man ir tikai viens minējums no tiem, par kuriem esmu dzirdējis... Atliek vien piebilst- lucky him...
Bet tagad- sen neesi runāta. cik nu sen, bet manuprāt mana sirds un dvēsele *jā jā, man ar tāda ir* smeldz un prasa pēc tevis. Lai vai kā vēlētos, zinu, ka vairāk kā citreiz nedabūšu, un tas ir- pāris vārdi, "Sveiks, kā iet, ko dari, attā". Bet tomēr, tas brīžiem ir viss kas man ir un viss ko es vēlos.
Nevarētu teikt ka pēdējā laikā esi izmantojusi iespēju aprunāties ar mani, un diezvai izmantosi, bet kā jau vienmēr- man ir laiks... Vienmēr paliek laiks.
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
Ķirsīts[info]sveces_liesma on 31. Augusts 2008 - 23:34
Iespējams, tiši tādēļ, ka nesmu tev rūpējusi un uztraukusi, mums nekas nesanāktu un nebūtu sanācis..Bet ne par to ir runa. Gana nodrāzta tēma jau, manuprāt.

Par laiku runājot - man tā pēd.laikā nav bijis, tomēr tad, kad man tas ir... mūsu saraxtes izvēršas stundās mērāmas, ne piecos vārdos. Neiebizini krāsas.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
extinction[info]extincion on 1. Septembris 2008 - 21:26
un varbūt arī tev ir taisnība. Lai gan zini, ka tas par rūpēšanu bija ar zemtekstu, varbūt tiešām, kaut kur es zinu, ka neviens man nerūp vairāk par sevim. Kaut gan biji cilvēks, kas iemācīja izjust uztraukumu, raizes par kādu, kas neesmu es, un ka jādod par sevim rūpēties kādam citam, bet dažreiz šis kāds ir vairāk pelnījis un tam kādam rūpes ir vairāk nepieciešamas, nekā man...
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
Ķirsīts[info]sveces_liesma on 1. Septembris 2008 - 23:14
ar to tu domā mani? Nē, man rūpes nav vajadzigas. esmu gana liela meitene, lai pati par sevi parūpētos. Un tas, ka es te žēlojos ik pa laikam nenozīmē pilnīgi neko.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
extinction[info]extincion on 1. Septembris 2008 - 23:20
Un tas ka tu pārlieku klusē, neesi tāda kā tie citi, kas katru dienu gaužās no rīta un jūtās laimīgi vakarā. Tas ka tu visu vel ārā tikai beigās, tikai kad jau sakrājies tik daudz, ka tikai viens no simta to spētu uzklausīt. Vai arī tas nenozīmē pilnīgi neko? ( un tu teiksi :"Ko gan tam jānozīmē? Man labāk patīk palīdzēt citiem nekā uzgulties uz šo citu pleciem ar savām bēdām" )
Un ja ir citi tādi, kas labprāt palīdzētu kādam, nevis mestos ar savām bēdām virsū tam pašam kādam? Un ja ir citi, kas vienkārši vēlās palīdzēt tā pat kā tu palīdzēji citiem? Zin, vajadzētu kādu reizi sataisīt "Pavasara talku priekš Enn" - tādu ar uzklausīšanu and all... Omgsh,,, EMO... xD
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
Ķirsīts[info]sveces_liesma on 2. Septembris 2008 - 15:08
Es gribēju raxtīt, ka nevelku visu ārā tikai beigās, bet sapratu, ka melošu tad. xD Jā, es iespējams neesmu kā citi (bet to var attiecināt uz visiem) un, jā, es teiktu tevis pieminēto un ne tādēļ, ka tā tiešām ir, bet gan tādēļ, ka tā ir iegājies jau kopš neatminamiem laikiem.
Pavasaru talku priekš Enn? :D Tā jau ir augstākā pilotāža. izbeidz, nē.. Šis raksts tika rakstīts vājuma periodā. Nu jau atkal esmu asbest un viss ir labi. Vismaz ārēji, vismaz priekš citiem. ^.^ so neuztraucies, jo es tieku galā. Un, paldies, ka tu to te raksti, kaut vai rakstīšanas un spīta pēc. ;)
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
extinction[info]extincion on 2. Septembris 2008 - 16:09
Jā, tu parasti nemelo. Noklusēšana un vārdu izplūds kas izklausās pēc "Normāli, labi" nav melošana, bet tas ir jābeidz. Ir simtiem tādu, kas jautā kā tev iet tikai tapēc lai uzsāktos saruna, bet vienīgais ko viņi grib dzirdēt ir "Labi". Es tev šo jautājumu neuzdodu lai tu man atbildētu ar vienu vārdu, kaut gan esmu tikai to pelnījis, bet gan tamdēļ, lai uzzinātu kā tev tiešām ir, kā jūties un kas uz sirds, pat ja tas "kas" ir pilnīgi gluda un bezemocionāla diena.
Un jā, tu tā teiktu tikai tapēc ka tā ir iegājies, savādāk nemaz es nezinātu ko tu teiktu, bet es vēlos lai kādreiz arī man atkrīt kāda maza kripatiņa no tā kā patiesībā ir un nevis no tā, kā tam būtu jābūt.
Neuztraukties? Un ko es rakstīju pirmajā atbildē? xD Es pat nezinu kapēc te rakstu, varbūt tamdēļ, ka tas ir vienīgais veids kā ar tevi parunāties?
I'm misundersoot gaida pavasari... Nejau jaukā laika dēļ, bet bijušo sarunu dēļ.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)