Tu zini, ka vienmēr esmu bijis ziņkārīgs... Un nejau tapēc ka tu mani uztrauktu vai man rūpētu, bet kas ir šis "Viņš". Nepazīstot nevienu no taviem draugiem man ir tikai viens minējums no tiem, par kuriem esmu dzirdējis... Atliek vien piebilst- lucky him...
Bet tagad- sen neesi runāta. cik nu sen, bet manuprāt mana sirds un dvēsele *jā jā, man ar tāda ir* smeldz un prasa pēc tevis. Lai vai kā vēlētos, zinu, ka vairāk kā citreiz nedabūšu, un tas ir- pāris vārdi, "Sveiks, kā iet, ko dari, attā". Bet tomēr, tas brīžiem ir viss kas man ir un viss ko es vēlos.
Nevarētu teikt ka pēdējā laikā esi izmantojusi iespēju aprunāties ar mani, un diezvai izmantosi, bet kā jau vienmēr- man ir laiks... Vienmēr paliek laiks.