Nu tādi sapņi, tādi... Pamostoties jādomā par kādiem sviestiem mana zemapziņa domā, bet tai pat laikā jādomā, ka nemaz nebūtu tik slikti nepamosties.
Ja vakar tas bija klases - icē sajaukums - skolas medmāsa zaļiem matiem - Paeglīša labvēlība - totāla nodzeršanās - Arnolds vs Dāvis. o.O
Tad šodien tas bija daudz kas romantiskāks, skaistāks. Tas bija par mani un Didzi. Par dejām tāpat vien, par vecām fotogrāfijām, kuru nav, par mirkli laimes, mirkli pilnības - dejā.
Un man bija tik ļoti žēl, kad es pamodos. Nudien.