nu totāli viss ir dirsā, šorīt sunim pēkšņi sākās pamatīgi krampji/konvulsijas, nezināju ko darīt un biju diezgan apjucis, jo likās ka nu ir kaput sunim, jo varbūt ir ieēdis kautkādu drazu (piem. žurku indi) pastaigas laikā, zvanīju uz 1188 un paprasīju lai savieno uzreiz ar tuvāko vetārstu manā krajā, lai paprasītu ko lai es daru, nu tad savienoja ar vienu zvēru klīniku Ģetrūdes ielā un tur daktere tikai pateica, lai iedod viņam miega zāles un vedot pie viņiem. Protams ka man nekādas miega zāles mājās nav un nekad nav bijušas, pēc laiciņa lēkme beidzās, ņēmu nu saitē un vedu pie dakteriem, visu laiku domājot ko darīt ja uz ielas atkal sākas, jo rokās aiznest nevarēšu. Sākumā bij viņš tāds apjucis, īsti negribēja iet ārā, bet pa ceļam pēc laiciņa sāka ošņāt un kā vienmēr apčurāt visus stabus, ka beigās pie daktera ieradās diezgan jautrā garastāvoklī. Tur viņu vizuāli apskatīja, noprasīja kā viss bijis un pateica iespējamo diagnozi ka ir epilepsija un slimība esot neārstējama :( un turpmāk būšot grūti. Sašpricēja viņam trīs šprices ar kaut ko, izrakstīja kautkādas tabletes, un ieteica sarunāt no ģimenes ārsta kautkādas stiprākas zāles (laikam cilvēku-epileptiķu) jo viņi nevarot tādas dot... Nu nezinu, ko lai dara, tagad meklējos netā un atrodas info tikai par cilvēku epilepsiju + maza cerība ka mož daktere kļūdījusies, viņa arī pate teica, ka diagnoze simtprocentīga neesot, bet arī ka vienkārša saindēšanās no ēdiena ir mazs ticamības procents.

UPD: bik palasoties info par cilvēku epilepsiju, rakstīts ka pārsvarā pirmās pazīmes vērojamas jau jaunībā + man viens paziņa tīņu vecumā mocījas ar epilepsiju, bet tagad lēkmes praktiski neesot. Un mans suns ir sešarpus gadus vecs, neatceros ka jaunībā kautkas tāds bijis. Varbūt no karstā laika tā, bet maz ticami, jo viņš ir īsspalvains un saulē netupēja... bļin, še man bij labi nolīgot...