Pastaigājos pa centru ar suni un tālumā pamanīju pretim nākošu jaunieti (ap 25 gadi) saulesbrillēs ar baltu spieķi, kurš, vislaik klabinot/taustoties ar spieķi pa ~180 grādiem, samērā diezgan droši gāja uz priekšu. Tiklīdz ar spieķi uztaustīja ietves malu, tā uzreiz pavirzījaas atpakaļ uz ietvi, un tā visu laiku, līkločiem. Apstājos, lai paskatītos kā viņš tiks pāri krustojumam, varbūt vajadzēs palīdzēt. Bet kautkā viņam paveicās jo tad tieši iedegās zaļā gaisma gājējiem, un pārgāja pāri ielai, bik gan novirzoties no optimālās trajektorijas, kuru viņš izlaboja, atduroties pret mājas sienu un pagriežoties viņam vajadzīgajā virzienā. Noskatījos kā viņš aiziet drošā gaitā tālāk, nodomāju nu pzdjec, kā var šitā iet vienam pašam un arī kur viņš dodas, vai viņš vispār orientējas kur atrodas (globāli).
+ vēl iedomājos, kas būtu ja kāds biezais ir atstājis autiņu perpendikulāri uz ietves pretī kādiem vārtiem, un viņš ar spieķi iebaksta kautkur autiņa sānos/lukturī.
imho viņam tad pazūd gan orientācija (domā ka ir ietves mala) un nogriežas lai ietu paralēli autiņam uz brauktuves pusi, gan arī kāds garīgais invalīds - biezais (tiesības jau pirktas un par baltā spieķa jēdzienu diezvai zinās) var sadot pa galvu par autiņa skrāpēšanu. Un šķērsot ielu pie sarkanā... extrēmi... ehhh nu jāsaka - puisis bija ļoti drosmīgs.