surrender -

apnicis mācīties.
tas prasa tik daudz spēka, laika un miega. šobrīd vienīgais, ko vispār daru, it kā nekas cits neeksistētu. stresoju par ielaistajiem pieciniekiem, no rītiem, kad varētu pagulēt, eju uz konsultācijām, lai pārlabotu sešiniekus uz deviņniekiem un tā. bet es neesmu trakākais gadījums, draudzene vakar izplūda asarās. lūk, ko mums nodara jaunā vērtēšanas sistēma, kur vidējai atzīmei brutāli norauj visu aiz komata - kaut vai tev ir 6,99999999, uz 7 vari necerēt. ķipa latiņas celšanai; lai uzlabotu rezultātus. sanāk, ka tā kā mums vēsturē maksimālā atzīme ir 8, tad dabūnot vienu mēslainu 7, uz liecības grozēsies tieši otrais. tā nu teicamnieki skraida pa skolu visu labojot, emocionāli jūk un brūk, bet tie, kas nemācījās, to pat netaisās darīt.

vakar noignorēju vēstures eseju un uztaisīju darbu zīmēšanā, palasīju 'leģendas' un paspēlēju ģitāru.
gribu vasaru, brīvību, siltumu un pastaigas gar jūrmalu saulrietā.