Maijs. 7., 2013 | 07:38 am
sapnī ēdu ļoti ļoti sulīgus, saldus un garšīgus apelsīnus, turpat maximā, kas atrodas Rīgā, netālu no omas. tiem bija atlaide, tur stāvēja kastu kastes, ko neviens nespēja izpirkt.
damn, sakārdināju sevi.
jūtos ļoti draņķīgi, ar temperatūru un sāpošu galvu jāvelkas uz skolu.
vispār, kāpēc zāles var izgudrot pret visu ko, bet nekur nav tādas, kas palīdzētu atveseļoties dienas laikā? vai arī ir, tikai farmācijas firmām nebūtu izdevīgi, ka mēs visi vismaz divreiz gadā vairs nepirktu neskaitāmus deguna pilienu, kakla aerosolu un karsto dzērienu pulverīšu paciņas? nu nevar būt, ka ar to ir tik grūti tikt galā. ir taču 21. gadsimts?
damn, sakārdināju sevi.
jūtos ļoti draņķīgi, ar temperatūru un sāpošu galvu jāvelkas uz skolu.
vispār, kāpēc zāles var izgudrot pret visu ko, bet nekur nav tādas, kas palīdzētu atveseļoties dienas laikā? vai arī ir, tikai farmācijas firmām nebūtu izdevīgi, ka mēs visi vismaz divreiz gadā vairs nepirktu neskaitāmus deguna pilienu, kakla aerosolu un karsto dzērienu pulverīšu paciņas? nu nevar būt, ka ar to ir tik grūti tikt galā. ir taču 21. gadsimts?
saite | ir doma | Add to Memories
Maijs. 7., 2013 | 05:04 pm
es tomēr neaizgāju uz skolu. bet rīt uz ķīmiju noteikti jāiet, jo pēdējais kontroldarbs.
es tagad jūtos tāda pa gaisiem. tāda dīvaina sajūta visā ķermenī, it kā tas būtu tāds smags, bet viegls, it kā tas nepiederētu man, tāds kā viscaur notirpis, bet nē. sajūta, ka tas, kas tagad notiek, nenotiek pa īstam, pieceļos un lidoju. un laikam ārā ir ļoti karsti, jo arī iekšā ir karsti, ķermeņa temperatūra man laikam nokritās normāla līdz ar theraflu iedzeršanu. un man tikko asiņoja deguns. un man tagad gribas smieties ne par ko. khihii, pie sevis smaidu, jūtos kā tāda kukū.
vai nu es esmu sazāļojusies vai arī līdz manām smadzenēm nonāk daudz par maz skābekļa.
man vēsturē jāraksta eseja "mūsdienu aktuālās problēmas Latvijā un pasaulē" un es nezinu, laikam rakstīšu par nabadzību/sociālo nevienlīdzību, demogrāfiju, bet ko vēl?? cilvēka bezspēcību bez tehnoloģijām? ziņu neskatīšanās/nelasīšana laikam neko labu nav devusi, jo es nezinu, kas notiek pasaulē? vispār tādas tēmas der vēsturē? bet skolotāja gan neteica, ka par kaut ko nevar rakstīt, tāpēc laikam rakstīšu, whatever. ko lai raksta ievadiņā, hmm.
saulīte spīd, atvēru logu, lai ienāk gaiss (ja tāds vēl laukā ir). aplēju zāli (aug kopš nedēļas pirms lieldienām), tāda savītusi izskatījās. aplēju arī Zvēru, brīnos, kā šis vēl dzīvo, ja pūst jau kādus pāris mēnešus - izaug jaunas lapiņas, nopūst apakšējās, un tā visu laiku. kādreiz bija kupls, tagad tāds garš, tievs, izskatās pēc mazas palmiņas.
* * * * *
mamma tikko pateica, ka iekš theraflu ir efedrīns, lol. un tas pats ar coldargan.
es tagad jūtos tāda pa gaisiem. tāda dīvaina sajūta visā ķermenī, it kā tas būtu tāds smags, bet viegls, it kā tas nepiederētu man, tāds kā viscaur notirpis, bet nē. sajūta, ka tas, kas tagad notiek, nenotiek pa īstam, pieceļos un lidoju. un laikam ārā ir ļoti karsti, jo arī iekšā ir karsti, ķermeņa temperatūra man laikam nokritās normāla līdz ar theraflu iedzeršanu. un man tikko asiņoja deguns. un man tagad gribas smieties ne par ko. khihii, pie sevis smaidu, jūtos kā tāda kukū.
vai nu es esmu sazāļojusies vai arī līdz manām smadzenēm nonāk daudz par maz skābekļa.
man vēsturē jāraksta eseja "mūsdienu aktuālās problēmas Latvijā un pasaulē" un es nezinu, laikam rakstīšu par nabadzību/sociālo nevienlīdzību, demogrāfiju, bet ko vēl?? cilvēka bezspēcību bez tehnoloģijām? ziņu neskatīšanās/nelasīšana laikam neko labu nav devusi, jo es nezinu, kas notiek pasaulē? vispār tādas tēmas der vēsturē? bet skolotāja gan neteica, ka par kaut ko nevar rakstīt, tāpēc laikam rakstīšu, whatever. ko lai raksta ievadiņā, hmm.
saulīte spīd, atvēru logu, lai ienāk gaiss (ja tāds vēl laukā ir). aplēju zāli (aug kopš nedēļas pirms lieldienām), tāda savītusi izskatījās. aplēju arī Zvēru, brīnos, kā šis vēl dzīvo, ja pūst jau kādus pāris mēnešus - izaug jaunas lapiņas, nopūst apakšējās, un tā visu laiku. kādreiz bija kupls, tagad tāds garš, tievs, izskatās pēc mazas palmiņas.
* * * * *
mamma tikko pateica, ka iekš theraflu ir efedrīns, lol. un tas pats ar coldargan.
saite | ir doma | Add to Memories
Maijs. 7., 2013 | 06:00 pm
es nezinu, kādu sviestu es šobrīd rakstu savā esejā, drīzāk liekas, ka es rakstu eseju filozofijā, ievads ir ievilcies ļoti garā apcerējumā par cilvēces būtību, nav neviena konkrēta fakta.
oh god būs jāiedod pārlasīt mātei
oh god būs jāiedod pārlasīt mātei
saite | ir doma | Add to Memories
Maijs. 7., 2013 | 07:31 pm
tas efekts izgāja un eseja tālāk vairs neiet. damn.