Maijs. 7., 2013 | 05:04 pm
No:: surrender
es tomēr neaizgāju uz skolu. bet rīt uz ķīmiju noteikti jāiet, jo pēdējais kontroldarbs.
es tagad jūtos tāda pa gaisiem. tāda dīvaina sajūta visā ķermenī, it kā tas būtu tāds smags, bet viegls, it kā tas nepiederētu man, tāds kā viscaur notirpis, bet nē. sajūta, ka tas, kas tagad notiek, nenotiek pa īstam, pieceļos un lidoju. un laikam ārā ir ļoti karsti, jo arī iekšā ir karsti, ķermeņa temperatūra man laikam nokritās normāla līdz ar theraflu iedzeršanu. un man tikko asiņoja deguns. un man tagad gribas smieties ne par ko. khihii, pie sevis smaidu, jūtos kā tāda kukū.
vai nu es esmu sazāļojusies vai arī līdz manām smadzenēm nonāk daudz par maz skābekļa.
man vēsturē jāraksta eseja "mūsdienu aktuālās problēmas Latvijā un pasaulē" un es nezinu, laikam rakstīšu par nabadzību/sociālo nevienlīdzību, demogrāfiju, bet ko vēl?? cilvēka bezspēcību bez tehnoloģijām? ziņu neskatīšanās/nelasīšana laikam neko labu nav devusi, jo es nezinu, kas notiek pasaulē? vispār tādas tēmas der vēsturē? bet skolotāja gan neteica, ka par kaut ko nevar rakstīt, tāpēc laikam rakstīšu, whatever. ko lai raksta ievadiņā, hmm.
saulīte spīd, atvēru logu, lai ienāk gaiss (ja tāds vēl laukā ir). aplēju zāli (aug kopš nedēļas pirms lieldienām), tāda savītusi izskatījās. aplēju arī Zvēru, brīnos, kā šis vēl dzīvo, ja pūst jau kādus pāris mēnešus - izaug jaunas lapiņas, nopūst apakšējās, un tā visu laiku. kādreiz bija kupls, tagad tāds garš, tievs, izskatās pēc mazas palmiņas.
* * * * *
mamma tikko pateica, ka iekš theraflu ir efedrīns, lol. un tas pats ar coldargan.
es tagad jūtos tāda pa gaisiem. tāda dīvaina sajūta visā ķermenī, it kā tas būtu tāds smags, bet viegls, it kā tas nepiederētu man, tāds kā viscaur notirpis, bet nē. sajūta, ka tas, kas tagad notiek, nenotiek pa īstam, pieceļos un lidoju. un laikam ārā ir ļoti karsti, jo arī iekšā ir karsti, ķermeņa temperatūra man laikam nokritās normāla līdz ar theraflu iedzeršanu. un man tikko asiņoja deguns. un man tagad gribas smieties ne par ko. khihii, pie sevis smaidu, jūtos kā tāda kukū.
vai nu es esmu sazāļojusies vai arī līdz manām smadzenēm nonāk daudz par maz skābekļa.
man vēsturē jāraksta eseja "mūsdienu aktuālās problēmas Latvijā un pasaulē" un es nezinu, laikam rakstīšu par nabadzību/sociālo nevienlīdzību, demogrāfiju, bet ko vēl?? cilvēka bezspēcību bez tehnoloģijām? ziņu neskatīšanās/nelasīšana laikam neko labu nav devusi, jo es nezinu, kas notiek pasaulē? vispār tādas tēmas der vēsturē? bet skolotāja gan neteica, ka par kaut ko nevar rakstīt, tāpēc laikam rakstīšu, whatever. ko lai raksta ievadiņā, hmm.
saulīte spīd, atvēru logu, lai ienāk gaiss (ja tāds vēl laukā ir). aplēju zāli (aug kopš nedēļas pirms lieldienām), tāda savītusi izskatījās. aplēju arī Zvēru, brīnos, kā šis vēl dzīvo, ja pūst jau kādus pāris mēnešus - izaug jaunas lapiņas, nopūst apakšējās, un tā visu laiku. kādreiz bija kupls, tagad tāds garš, tievs, izskatās pēc mazas palmiņas.
* * * * *
mamma tikko pateica, ka iekš theraflu ir efedrīns, lol. un tas pats ar coldargan.