Maijs. 7., 2013 | 07:38 am
No:: surrender
sapnī ēdu ļoti ļoti sulīgus, saldus un garšīgus apelsīnus, turpat maximā, kas atrodas Rīgā, netālu no omas. tiem bija atlaide, tur stāvēja kastu kastes, ko neviens nespēja izpirkt.
damn, sakārdināju sevi.
jūtos ļoti draņķīgi, ar temperatūru un sāpošu galvu jāvelkas uz skolu.
vispār, kāpēc zāles var izgudrot pret visu ko, bet nekur nav tādas, kas palīdzētu atveseļoties dienas laikā? vai arī ir, tikai farmācijas firmām nebūtu izdevīgi, ka mēs visi vismaz divreiz gadā vairs nepirktu neskaitāmus deguna pilienu, kakla aerosolu un karsto dzērienu pulverīšu paciņas? nu nevar būt, ka ar to ir tik grūti tikt galā. ir taču 21. gadsimts?
damn, sakārdināju sevi.
jūtos ļoti draņķīgi, ar temperatūru un sāpošu galvu jāvelkas uz skolu.
vispār, kāpēc zāles var izgudrot pret visu ko, bet nekur nav tādas, kas palīdzētu atveseļoties dienas laikā? vai arī ir, tikai farmācijas firmām nebūtu izdevīgi, ka mēs visi vismaz divreiz gadā vairs nepirktu neskaitāmus deguna pilienu, kakla aerosolu un karsto dzērienu pulverīšu paciņas? nu nevar būt, ka ar to ir tik grūti tikt galā. ir taču 21. gadsimts?