šitas jau bija pāris dienas atpakaļ, precīzāk svētdien..
Autobuss Ventiņi - Rīga, jau iekāpjot viņā elpu sit ciet kā piepirsts, un nīgri novērojot publiku, kura stumdās un grūstās tikai lai paspētu piesēst savus resnos šķiņķīšus mīkstajos beņķos ir skaidrs, ka būs horror trip ar mazu bērnu spiedzieniem un urlām..
Pirmā puse brauciena tikvien kā pagāja mēģinot uzmundrināt![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
shiry un ik pa laikam izskandinot kādu jēlu frāzi par blakussēdošo krievu beibi, kura savus seklīgi ieceptos stilbiņus bija noepilējust tikai līdz celim, atstājot līdz miņukiem feinu vilnas apakšveļu.
kad autobuss apstājās pusceļā un šoferis paziņoja СТАВЕСИМ ДЕСМИТ МИНУТЕС pakrūtē iezagās slāpīte un paguvu pirms rēcošā dīkdieņu bara izmukt pirmais līdz bodei.. kādas 5 minūtes un jau tīri žiperīgs spriņģoju pa vidējām duvīm atpakaļ autobusā, kad ar acs kaktiņu pamanīju slapjo peļķi uz grīdas 3 beņķus aiz mums.. pāris sekundes un jau čamdīju savu ceļasomu un širmītis lēni veras ciet.. Lōģiski, ka jautrā pusmūža vecuma krievvalodīgā kompānija (rādot piemēru saviem līdzpaņemtajām atvasēm) nolaistījusi alu un tas viss protams satecējis manā somā.. Asinīs iezagās antinacionālisms un gar ausīm sāk žibināties pretīgie urlu smiekliņi un vjetnamas kara atmiņas..
tiklīdz mazais homo erectus puspālī ir ietenterējis autobusā ar visu savu jobano famīliju tā nākamā frāze no manas rīkles (protams tā klusi, lai viss autobuss dzird) KURŠ LOPS IZLĒJA ALU???!!! ..kā atbildi uz manu psihes disfunkcionālo mīļuma izpausmi pret mūsu inteleģentajām kaimiņvalsts atvasēm saņēmu ļoti krutu GAVARI PO NORMAĻNOMO RUKOGO JAZIKO.. jāsaka, ka nekas mani vairāk nespēj satracināt kā šāda atbilde, tāpēc nākamais ko es daru ir paskaidrojoši iebļauju viņa sejā no kāda 10cm attāluma, ka es viņam tūlīt paskaidrošu internacionālā valodā..
nu pie lietas ķerās otrs, par mani brangākais urļaks, kurš acīmredzot ir izseconājis, ka VALASATIJS tūlīt dabūs pa JEBALU, un saķer mani no muguras, gaidot, ka otrs urļaks nāks nu mani sist.. Velns lai parauj, bet mans mazais EGO, kurs knapi ietilpst autobusā momentāli kļūst par piec izmēr lielāks, un saprotams nostrādā treniņos tik rūpīgi apgūtās iemaņas izčākstināt no zemes virsas to, kurš vispār pakustās.. kādu sekundi pēc urļaka tik bravūrīgi draudzīgā apkampiena viņa pašapmierinātajā ģīmī ielido viens feins, silts latvieša kulaciņš un deguns pārvēršas tādā skaistā asins peļķītē. :)
krievvalodīgajiem brašuļiem ātri vien dūša noskrien papēžos. Es jau protams varen cerēju uz kārtīgu klapējienu, jo jau kopš esmu kopā ar sievieškārtas indivīdu lōģiski, ka nevaru atļauties vairs regulāri dauzīt šos jaukumiņus.. :/ tomēr nekā.. kovboju otras pusītes sāk brēkt, ka jāsauc policija un kautkādā veidā tas aiziet arī līdz manīm... nu i izsaucu mentus.. šie paziņoja, Rīgā sagaidīs autobusu, bet nu, protams līdz Rīgai vismaz pārdesmit reizes brašuļi solījās mani apbedīt.. pa vidu vēl pamodās beibe ar vilnu uz stilbiem, sākot mani gruzīt, ka esmu debīls, ka situ krievus, un ka esmu kautkāds rasists.. JĀ ESMU! un tad? :/ toties, kad šī paziņoja, ka principiāli nerunās latviski, tad ieteicu viņai braukt uz Krieviju, jo tur Latviski nav jārunā.. aizvērās!.. :)
pārējo raksturot laikam būtu vienkārši.. Autobuss vēl nebija autoostā iebraucis, kad viņā iekāpa specvienības kuilis un visus kovbojus izfīrēja ārā (ar visiem bērniem un māmiņām, kuras arī bija pālī) un man ar shiry atlika tikai doties uzrakstīt iesniegumu.. nu, katrā ziņā, kad mēs jau sautējāmies mājās, tad šie vēl tupēja izolātorā :D ar pārsstu degunu :D
Autobuss Ventiņi - Rīga, jau iekāpjot viņā elpu sit ciet kā piepirsts, un nīgri novērojot publiku, kura stumdās un grūstās tikai lai paspētu piesēst savus resnos šķiņķīšus mīkstajos beņķos ir skaidrs, ka būs horror trip ar mazu bērnu spiedzieniem un urlām..
Pirmā puse brauciena tikvien kā pagāja mēģinot uzmundrināt
shiry un ik pa laikam izskandinot kādu jēlu frāzi par blakussēdošo krievu beibi, kura savus seklīgi ieceptos stilbiņus bija noepilējust tikai līdz celim, atstājot līdz miņukiem feinu vilnas apakšveļu.kad autobuss apstājās pusceļā un šoferis paziņoja СТАВЕСИМ ДЕСМИТ МИНУТЕС pakrūtē iezagās slāpīte un paguvu pirms rēcošā dīkdieņu bara izmukt pirmais līdz bodei.. kādas 5 minūtes un jau tīri žiperīgs spriņģoju pa vidējām duvīm atpakaļ autobusā, kad ar acs kaktiņu pamanīju slapjo peļķi uz grīdas 3 beņķus aiz mums.. pāris sekundes un jau čamdīju savu ceļasomu un širmītis lēni veras ciet.. Lōģiski, ka jautrā pusmūža vecuma krievvalodīgā kompānija (rādot piemēru saviem līdzpaņemtajām atvasēm) nolaistījusi alu un tas viss protams satecējis manā somā.. Asinīs iezagās antinacionālisms un gar ausīm sāk žibināties pretīgie urlu smiekliņi un vjetnamas kara atmiņas..
tiklīdz mazais homo erectus puspālī ir ietenterējis autobusā ar visu savu jobano famīliju tā nākamā frāze no manas rīkles (protams tā klusi, lai viss autobuss dzird) KURŠ LOPS IZLĒJA ALU???!!! ..kā atbildi uz manu psihes disfunkcionālo mīļuma izpausmi pret mūsu inteleģentajām kaimiņvalsts atvasēm saņēmu ļoti krutu GAVARI PO NORMAĻNOMO RUKOGO JAZIKO.. jāsaka, ka nekas mani vairāk nespēj satracināt kā šāda atbilde, tāpēc nākamais ko es daru ir paskaidrojoši iebļauju viņa sejā no kāda 10cm attāluma, ka es viņam tūlīt paskaidrošu internacionālā valodā..
nu pie lietas ķerās otrs, par mani brangākais urļaks, kurš acīmredzot ir izseconājis, ka VALASATIJS tūlīt dabūs pa JEBALU, un saķer mani no muguras, gaidot, ka otrs urļaks nāks nu mani sist.. Velns lai parauj, bet mans mazais EGO, kurs knapi ietilpst autobusā momentāli kļūst par piec izmēr lielāks, un saprotams nostrādā treniņos tik rūpīgi apgūtās iemaņas izčākstināt no zemes virsas to, kurš vispār pakustās.. kādu sekundi pēc urļaka tik bravūrīgi draudzīgā apkampiena viņa pašapmierinātajā ģīmī ielido viens feins, silts latvieša kulaciņš un deguns pārvēršas tādā skaistā asins peļķītē. :)
krievvalodīgajiem brašuļiem ātri vien dūša noskrien papēžos. Es jau protams varen cerēju uz kārtīgu klapējienu, jo jau kopš esmu kopā ar sievieškārtas indivīdu lōģiski, ka nevaru atļauties vairs regulāri dauzīt šos jaukumiņus.. :/ tomēr nekā.. kovboju otras pusītes sāk brēkt, ka jāsauc policija un kautkādā veidā tas aiziet arī līdz manīm... nu i izsaucu mentus.. šie paziņoja, Rīgā sagaidīs autobusu, bet nu, protams līdz Rīgai vismaz pārdesmit reizes brašuļi solījās mani apbedīt.. pa vidu vēl pamodās beibe ar vilnu uz stilbiem, sākot mani gruzīt, ka esmu debīls, ka situ krievus, un ka esmu kautkāds rasists.. JĀ ESMU! un tad? :/ toties, kad šī paziņoja, ka principiāli nerunās latviski, tad ieteicu viņai braukt uz Krieviju, jo tur Latviski nav jārunā.. aizvērās!.. :)
pārējo raksturot laikam būtu vienkārši.. Autobuss vēl nebija autoostā iebraucis, kad viņā iekāpa specvienības kuilis un visus kovbojus izfīrēja ārā (ar visiem bērniem un māmiņām, kuras arī bija pālī) un man ar shiry atlika tikai doties uzrakstīt iesniegumu.. nu, katrā ziņā, kad mēs jau sautējāmies mājās, tad šie vēl tupēja izolātorā :D ar pārsstu degunu :D