apziņas mijkrēslī dziļā pamostas bezgalība -

uz PositivusAB festivālu braukšu ar tēti, mammu, māsu un sīko. tētis teica, ka nopirks lētu knapi ejošu busiņu, kuru apkrāsosim krāsainu un aprakstīsim ar tādiem tekstiem, kā ''make love not war'' un ''peace love freedom'. Sīkajam uzvilksim kājās vien pastaliņas un ap galvu apsiesim prievīti un laidīsim izklaidēties.
Jā, šo festivālu es pavadīšu ar ģimeni. Man ļoti gribas. tētis ir tik foršs, kad viņš klausās mūziku. šķiet, ka viņā atplūst dzīvesprieks. Nu ja, visu jaunību viņš taču pavadīja mūziķu aprindās. ''dziesma manai paaudzei'' un ''bildes''... tagad tikai cits darbs, citas prioritātes, cits tētis.



Es tik ļoti viņus mīlu. tagad gan bail viņus satikt, pēc pāris stundām būs mājās no Barselonas, un anete dabūs pa kaklu dēļ nelegālajām ballītēm.. ehhh...