apziņas · mijkrēslī · dziļā · pamostas · bezgalība

Pēdējie divi vakari pavadīti ar mammu, tēti, māsu un brālīti. īstenībā jāatzīst, ka bija dikten' jauki. Vakar bija pastaiga pa Vecrīgu un vakariņas Enriko pulkstenī. šodien aizbraucām nopirkt dāvanas ziemassvētkiem. nopirku sev zābakus. mani piespieda viņus nopirkt. nākamnedēļ sola aukstumu, bes es joprojām staigāju botiņās. nopirku un noraudājos. kādēļ? jo zābaki gatavoti no dzīvnieka. es katru reizi šajos zābakos jutīšos ļoti pretīgi. man ir pretīgi viņus nēsāt. bet man nekas cits nearlika, citi bija šaušelīgi dārgi, vai nederēja, vai nebija mans izmērs vai arī izskatījās nožēlojami. Man riebjs Latvijā nopērkamais apģērbs, tajā skaitā apavi. Ja tev nav kabatā patstāvīgi pāris simti, tad tā tiešām ir problēma. Ja man būtu dikti daudz naudas, tad es izpirktu pusi no jaunās Spices interjera veikaliem.
es uzzināju, ka vecāki domā celt mums ar māsu māju atsevišķi. nu tā kā rindu mājas, tikai divas mājas vienā rindā. Mana, Lotes un vecāku, Emīla. pašām sava virtuve, sava viesistaba, viss savs. jocīgi. pilnīgi patstāvīga dzīve. Un, ja Lote aizbrauks uz ārzemēm mācīties, man būs sava māja, ko varbūt pat varētu dalīt ar kādu no draudziņiem.

man ir ļoti jauka sajūta. viss pamazām saliekas pa plauktiņiem. šodien bija domāts aiziet ar Laini un Alisi, Līgu satikties, bet Laine netika un Alise pat neapsvēra domu vienkārši kaut kur aiziet bez viņas. un zini, man bija vienalga. es pamazām sāku pierast pie tā, ka man vairs nav ne Alises, ne Līgas, ne Laines, ne Anitas, ne Santas. bet man ir paši jaukākie laivinieki. Un 17tajā decembrī mēs neiesim uz skolu. Iesim pie manis cept piparkūkas vakaram.
Man pa nākamo nedēļu ir jāiemācās slidot. [vajadzīgs skolotājs. māki? izmaksāšu pēc tam kakao]