apziņas · mijkrēslī · dziļā · pamostas · bezgalība

pēc 4dienas ballītes pie Sab. 5dienas rītā agri cēlāmies, lai dotos uz viļņu ar ievu. laiciņš ne no tiem pavasarīgākajiem, bet neko, būs forši! visu ceļu, protams, nošņākuļoju, pa laikam pamostoties, bet viļņa pienāca ātri. uzreiz satikām hostu Rolandas, kas jau bija saticis meiteni no Minksas (ne caur CS, bet kaut kā citādi, īsit nezinu par viņu attiecībām). Devāmies uz trolejbusu (viņiem joprojām ir tie vecie čehoslovākijā ražotie, un biļetes ir jākompostrē spiežot tajās caurumiņus). Nu ja, ieradāmies pie viņa, mazliet neplānoti ka tā, jo profilā rakstīts centrs 15min gājienā ar kajām, vieta tuvu centram.. bet izrādījās kaut kas līdzīgs ķengaragam. es biju šokā, kā cilvēki dzīvo. iedomājies tādu standarta padomju divistabu dzīvoklīti. vienā istabā dzīvo viņš, otrā vīrietis ap 40, precēts ar sievieti ap 20 un ar bērnu ap 2 gadiem. koridoris nelāgi smakojošs, biebāzts, netīrs.. tas čalis pat savu istabu nebija sakārtojis. vismaz grīdu būitu iztīrijis, ja jau kādam bija plānots gulēt uz grīdas.. nu okej. atstājam mantas un dodamies uz centru. devāmies tādā fiksā skrējienā pa pilsētu, apskatot visus ievērības cienīgos objektus. pārsteidz, cik viļņa ir kalnaina. vienā kalnā tornis, otrā šopingcentrs, trešajā krusti, cetrutajā vēl kaut kas.. viss centrs augšā lejā... aizgājām uz indiešu resorānu. tas bija jauki. tāds mazs, vienā istabā iekārtots. joprojām pārsteidz cenas. lēti. krietni lētāk nekā mums. samaksāju gan es beigās vairāk nekā plānots, izmaksāju hostam zupu (nekad nehosto, ja nav pašam naudas, vismaz tad nenāc līdzi pusdienās! tā neērti sajutos). pēc tam šķīrāmies līdz vakaram, jo man vajadzēja nopirktu kurpes, uz gribējās mierīgāk.. vēl jau tas, ka meitene no minskas ar hostu runāja krieviski, mēs latviski, kopā angliski... kaut kas nebija līdz galam. vakars ar pienāca ātri, aizgājām uz alus namai, kur ir daaaaudz alus. un atkal lēti. labākie no lokālajiem - 5liti, kas ir 1ls par kausu! vieta milzīga! tāda Lido tipa, bet visi dzer alu no puslitrīgām vao 750ml glāzēm (cilvēku skaits virs 100 noteikti), runājas, fonā vieglām skan mūzika, bet troksnis tāds, ka iespaids paliek! nē, forši, jau! pievienojām pēc brīža rolandas ar otru meiteni, pasēdējām, iedzērām... trīs aliņi par 3 latiem! un garšīgi, nevis lētais pilzenes, ko pie mums bāros pa latu tik dod. devāmies mājās diezgan agri, ar pēdējo transportu. stulbi atkal sanāca, jo es kaut kā iedomājos, ka hosts saka, ka ir trīsvietīga gulta, tad tajā guļ visas trīs meitenes... bet nē, es tiku nolikta dīvānā, ieviņš uz grīdas (like wtf!?) un pats viņš ar to meiteni gultā zem vienas segas. labi, vismaz, ka es aizmigu un nezinu, kas un vai tur kaut kas notika. no rīta kafija un paziņojam, ka mēs tad laikam dosimies un paliksim pie cita hosta. viss, jau protams draudzīgi un forši. no rīta pat sanāca forši papļāpāt, meitene no minskas bija aizgājusi uz uni atvērto durvju dienu or smth. tam čalim ir milzīga tējas kolekcija, visa dīvāna mala paciņās, virtuvē ar tējas plaukts... tā neko. pats viņš tagad nearko nenodarbojas, esot bijis pavārs, tagad raksta grāmatu un pērk grāmatas (to gan nebija nemaz tik daudz). iedzērām kafiju un devāmies prom ar ievu.
aizbraucām uz centru, tāds mazliet nenoskaņojums bija pārņēmis. bet satikām otru hostu - Raimondas. Viņam mēs bijām pirmā CS pieredze. un 6diena izvērtās burvīga! izstaigājām pilsētu lēnām, kaut ko mums pastāstīja arī par vilņu kā tādu... pēcpusdienā aizbraucām pie viņa, kopā pagatavojām pusdienas. izlēmām, ka dosimies uz CS mītingu. ārā sniga milzīgām pārslām - kādi 3 cm diametrā. maģiski. uun CS pasākums izrādījās ļoti atmosfērīgs un jauks. notika vīna bārā, kur izvēlējāmies mājas vīnu 9kas atkal bija ļoti lēts), man pat garšoja - parasti reti kurš vīns uzrunā. iestājās zemes stunda, tika izdzēsta gaisma... sveču gaismā turpinājām sarunas, vietējie lietuvieši, poļu studentu pāris, sicīlietis, mēs latvietes.. hmm, ja arī bija vēl kāds, es pat nezinu.. pirms plkst 22 poļi izdomāja, ka aicina mūs pie sevis, bet vispirms jāaizdodas pēc alkohola. mūsu hosts mūs pameta, lai dotos nopirkt mums vīnu... pagāja laiks, bijām izdzērušas jau vairākas glāzes, pļāpājot ar lietuviešu jaukajām meitenēm... un tad devāmies visi pie netālu dživojošajiem poļiem. viņi dzīvoja vecpilsētā, puspagrabā, pilnīgi neizprotamās telpās... puisis bija krāsojis sienas, meitene tās apzīmējusi ar vienradžiem, aizinājumiem uz revolūciju, vakara gaitā turpināja zīmēt kaseti virs gultas... viņiem bija 2 lieli suņi - vilkveidīgs un labradorveidīgs. poliete bija liela suņu entuziaste, apr tiem varēja runāt visu vakaru! izrādījās, ka viņa ņem suņus no patversmes, tos apmāca, meklē viņiem mājās.. bet ar šiem viņi bija nākuši no polijas otra gala (1000km) ar kājām uz viļņu, lai varētu dzīot kopā. 23 dienās ar teltīm... apbrīnojami! tas ir tas, kas man patīk ar CS - stāsti ir fantastiski, dzīvesstāsti. ā, nu jā, puiši nebija paspējuši nopirkt neko, tāpēc polis devās uz mazo veikaliņu, kur varot dabūt. savāca no visiem ziedojumus (labi, ka man bija kādi liti, citādi nebūtu tā smuki). atgriezās, bija diezgan ilgi rpom, izrādījās, pus pilsētu ar taksi apbraukājis, kamēr atraduši veikaliņu.. :) atkal noziedojām kapeikas taksim.. un sākās studentu dzīve. ielej blakussēdētājam, uzdzer kōlu, laid pa riņķi.. gribētos teikt, kā bērnībā (nu gados 17). lietuvieši mūs pameta, palikām sešatā. šņabis beidzās, uznāca nogurums un devāmies mājās. iespaidīgs vakariņš. Raimis uzklāja mums gultu, tik mājīgi, no rīta mūs modināja jau ar sasmērētām sviestmaizēm... jaukmīgi! izdzēruši kafiju, paeduši, devāmies uz centru, dienakts maksima, lai nopirktu kādu lietuviešu ēdamlietu ģimenei, pēc tam, čilī picā iedzerot vēl pa kafijai, bija jau jāskrien uz autobusu. un bijām atpakaķl rīgā. burvīgs noskaņojums. dažreiz pat šķiet, nav svarīgi, tā ir vācija, beļģija vai tepat, kaimiņu Lietuva. izrauties citā vidē ir forši vienmēr!