fak! Man tā patīk tas, ko es mācos. Bet lai es pēc studiju beigšanas būtu kam derīga, man vajadzētu 100% atdoties tam. Bet es to nevaru atļauties! Tagad es apskaužu cilvēkus, kuriem 20 gados mammas skraida pakaļ, piedāvādamas sasmērēt pusdienu sviestmaizes, un smīnu par tiem, kas neizmanto šo iespēju un visu dara tik tā - "galvenais ir pabeigt". Es šovakar runāšu ar mammu,jo,ja viņi tiešām domā vērt vaļā otru veikalu un pārvākties uz laukiem, kāda jēga man sevi raut uz pusēm? |