apziņas mijkrēslī dziļā pamostas bezgalība -

Šodien bija pirmā tāda nopietnā prakse dzemdību namā. gāju visai skeptiski noskaņota, ar domu, ka man tas nepatiks un vismaz būs iemesls pamest. bet. uzticēja mums uzlikt sievietei 222 palātā sirdstoņus paklausīties. ieejam. palāta ož. sieviete - jēziņ! Jau trešais bērns, ap 30 gadiem, ar izsistiem zobiem, netīriem matiem, smēķējusi arī gaidot mazuli... vaid un sten. bet tad, kad tikām līdz dzemdību zālei, manī pamodās kaut kas. man bija pofig par visu, galvenais gribējās viņai palīdzēt un palīdzēt mazajam puišelim, kam jātiek ārā. un tad tādas lietas, kā sakārot tos matus, turēt roku, atbalstīt, palīdzēt elpošanu noregulēt, iedot padzerties un taustīt mazulīša pōzu, braukāt pa to punci ar savu roku, ar kardiogrāfu - tas viss likās tik pašsaprotami!
žēl, ka mums beidzās laiks un viņai arī parādījās problēmas, mazais iesprūda, un viņu aizveda uz ķeizaru.. es turu īkšķus, ka viņiem abiem viss ir labi.
Un vēl šodien pasaulē nāca (arī gan ar ķeizargriezienu) Ieviņa. ar gariem melniem matiem. Savās pirmajās dzīves minūtēs viņa bija burvīga mazulīte! Cerams, ka arī izaugs par burvīgu lēdiju!