šitā nav dzīve. labākā kompānija ir vecmāmiņa, ar kuru iedzert sestdienas vakarā īru liķieri, skatīties LR muzikālo banku un pamosties ar jau gatavu kafiju. kaut gribētos vairāk būt kaut kur ar draudziņiem, runāt sūdu (cik pretīgi tas skan) un piedzerties no alus. bet tam vajag naudu. a naudas nav. visu atdevu mammai. es gribu prom no šī minimālisma. es gribu dzīvot tā, ka nav laika domāt. tā, ka pietrūkst dažu stundu katrai dienai, lai izgulētos. Kō jau teica, ka vajag dzīvot tā, lai visu laiku esam busy, busy, busy un nav jādomā par tādām lietām kā mērķi, misijas, dzīves jēga, mīlestība un nauda. ha!