apziņas · mijkrēslī · dziļā · pamostas · bezgalība

Pirmo reizi mūžā tik dikti gaidu Laivas mēģi.
gribas tā kārtīgi izspēlēties, iemācīties kaut ko jaunu, atdod visu no sevis skatuvei.

*

Uzdevu sev tiko jautājumu: Vai man manas mīļās meitenes joprojām ir tikpat mīļas, kā vienmēr bijušas?
Atbilde. Ir pagājsi alisk, kops'atkla neesmu ar viņām neko kopā sadarījusi. bet zini - nepietrūkst. šobrīd man ir apnicis tas, ka Santai visu vienmēr vajag tik skaistu, kas man liek domāt par to, ka jādzīvo ziepju burbulī. Izlikšanās. pē.
Man ir apnicis tas, ka Alise un Ligucz ir pārāk aizspriedumainas. Nu nav visiem cilvēkiem jābūr vienādi glītiem, vienādi gudriem un pieklājīgiem, vienādi kārtīgiem un izsmalcinātiem. Nu nav! Man ir vienalga kādā māja viņš dzīvo, cik viņam tajā brīdi ir netīri mati, galvenais, ka viņš ir jauks un interesants cilvēks.
Man ir apnicis vienmer buut tai, kas uzrunā Anitu vai mēģināt uzturēt kontakut at Justīni.
Es nezinu, ko dara Laine, un man šobrīd ir vienalga.

Ieva? viņia gan es nevaru neko sliktu atrast, kas man būtu noriebies.

*

Lūk. šobrīd man ir labi. Vēl tikai mazliet bohēmas, bet ne tās, kurā dzīvo Santa un ko rāda filmās, kas nemaz nespēj tā piepildīt cilvēku līdz galam. nē. Man vajag to, kas nāk no sirds. Un es zinu, kur viņu dabūt. Es eju pakaļ. Pamazām. :)