apziņas · mijkrēslī · dziļā · pamostas · bezgalība


13. Decembris 2007

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
skolā jābūt desmitos, bet man vēl bioloģija jāiemācās. četras stundas laika. sasodīts, nāk miegs.
* * *
Kāda velna pēc, man ir jāzin, kā tieši notiek mitozes process? tā ir vienkārša teksta kalšana no galvas, kas pat neattīsta loģisko domāšanu, kā piemēram - fizika, vai kāda cita dabas zinātne, piemēram, ģeogrāfija, bez kuras tu vienkārši paliec par topogrāfisko idiotu.
* * *
šobrīd es uzlieku mīksto uz abngļu valodas rītdienas lielo ieskaiti un eju atpūsties.
Bet, varbūt vēlāk tai pieķeršos ar domu, ka tā ir pēdējā lieta, akm es pieķeros šajā mācību semestrī.
Lai gan - man nav nekā priekš ZPD! un ar to man nāksies nodarboties brīvlaikā. citādi es sevi ienīdīšu.
* * *
vakar iegāju Randomā un pajautāju vai ir atstāta paciņa Anetei. Ir. uzrādīju personas apliecinošus dokumentus un man rokās tika iespiesta papīra maisiņā iesaiņota dāvaniņa ar uzrakstu Anetei. Veru vaļā un kaut gan zinu, kas tur ir iekšā - sejā neviltos prieks. velku ārā melno diska vāciņu. Klāt kartiņa, kas vēsta: ''Liels paldies par atbalstu! Lai labi klausās! Anetei no Imanta.'' Nu ja, te nu tās ir, skaistās Dakša dziesmas. un pilnīgi legāli nonākušas manā īpašumā.

Lido!

Lido tālu, tālu, mans neaizmirstamais draugs!
Lido tur, kur tevi nes, - tur, kur gaiss –
Tur tu piedzimi un dzīvoji, un mani satiki;
Lido tur, kur tevi nes, - tur, kur gaiss –
Tur es tevi iemīlēju, mīlēju un pazaudēju...
Lido tālu, tālu, mans neaizmirstamais draugs!
Lido tur, kur mūžīgās jaunības spīts, -
Mēs šeit esam veci, akli, kurli, mēmi, vāji, slimi;
Lido tur, kur mūžīgās jaunības spīts, -
Tāds kā mēs tu arī biji, līdz sev spārnus izaudzēji...
Lido tuvu, tuvu, mūsu neizsīkstošais draugs,
Gar mūsu mājām, pār mūsu jumtiem...
Lido, aplido, aizlido...un tad atkal tālu, tālu –
Tur, pie citiem tādiem pašiem,
Tādiem pašiem tā kā mēs – lido, aplido, aizlido!...

/Imants Daksis/

* * *

Iepriekšējā diena · Nākošā diena