apziņas · mijkrēslī · dziļā · pamostas · bezgalība

Sākas jauna, skaista diena!! Bet tagad par vakardienu!! Pamodos.Nomazgajos.Sajutos slikti. Bet paklausijos The Cure un pasmaidiju. Uztaisiju savai miljajai masinjai, kura bija darbā, pusdienas. veel dažas stundas un vinja bus majas. Klausos The Cure, bet nu jau vairs ne tās jautrākās dziesminjas. One hundred years. A thousand hours.Garstavoklis ir nogajis zem nulleem. Apstrādāju Roberta Smita bildi fotošopā un ielieku draugiem.lv. pirmie komentari no masas. viss ir labi, bet tad vinja pasaka, ka vinaji noriebies tas, ka es dievinu Robertu. paldies, Mās! Diena ir sabojāta. Tad vēl kāds cilvēks, kuru lidz īm uzskatīju par ljoti labu draugu, pasaka to, ka Roberts - mans DSievs izskatas pec senes! viss.. mana diena ir sabojata! klausos The Cure - pornographie un jutu kā pār manu vaigu notek asara.. asara, kas sevī ietver aizvainojumu, dusmas un vilšanos.Atnak masas draudzene. itkā vis ir labi, bet dusmas un skumjas nepariet. pa visu vēl prātā kads cilvēks. ljoti milj, bet reize neciešams... Pārnāk māsa.Smejas, smaida, jautrojas.. es sežu otrajā stāvaa un jutu, ka vinjas smieklu delj man notek kartejaa asara.. vinjai šis vakars bus jautrs, vinja ar draugiem ies uz klubu Depo. bet es sedeshu majas. Bet pie manis atnaks draudzene. Ljoti laba, bet ljoti mainijusies.
Vinja dzer alu, es viinu.. vinja smēķē, bet es spēju atureeties.. manii pamostas smaids.. un ir pienakusi jauna diena!! Un šodien es smaidīšu!!!

Un šodien es smaidīšu:)) es ceru...

Neciešama sajūta.. es esmu ieverojusi, ka esmu sakusi Šarloti ņemt vairāk vēraa... vinja ir mana mīļā, leilā māsa, bet tik bieži aizskar mani ar saviem vardiem, ar savu viedokli...es viņu vienmēr atbalstu, vienmēr aizstāvu, bet vinja mani tik reti ievēro, tik reti liek man justies piederiigai...Kāpēc? tapēc, ka sen atpakaļ es biju viņas mazā, neciešamā māšele, kas viņu kaitināja, izspiegoja, okšķerēja pa viņas lietām, uzbazās, nepalīdzēja mājas darbos.. es biju pretīga! Es biju greizsirdīga! es klusībā vienmēr viņu apbrīnoju, es gribēju zināt visu par viņu un viņas draugiem, lai es varētu rīkoties tāpat, mācīties no viņas, bet Šarlote vienmēr novērsās.. un tas mani sāpināja, un es darīju visadas riebekliibas.. bet tas bija tikaj tapec , ka es vinju tik ljooti apbrinoju, es dievinaju visu, ko vinja darija. Es bieži vienmēr peikritu viņas viedoklim, es gribēju viņai izpatikt.. es gribēju būt līdziga savai Māsai..
Bet nu es esmu izaugusi. Esmu es pati! Man pašai ir savi draugi, sava dzīve, savi noslepumi, savas intereses, savs viedoklis. Un kaut arī Tu, Māsiņ, esi to sapratusi, tu mani nerespektē. Tu zini, ka man Tavs viedoklis velaizvien ir svarīgs, kaut arī tas ar manu reti kad sakrīt. Man, atšķirībā no tevis, ir svarīgi, ko tu par mani domā... Bet Tev nerūp, tas ja tu mani aizskar, jo zini, ka kautkur manī iekšā ir vēl mazā māsiņa, kas apvainosies , bet pretī neko neteiks, jo negrib, lai Tu esi dusmiga uz viņu!! lūdzu nedari tā! Šodien tu pateici atkal kaut ko, kas mani ljooti apvainoja... Es respektēju Tevi, Tavus draugus, Tavu muzikas gaumi, Tavu dzīvi! Pacenties respektēt arī manu pasauli!!