apziņas mijkrēslī dziļā pamostas bezgalība -

jāaizbrauc uz Saulkrastiem. vienīgā problēma - es nekad neko nesaprotu no stacijas peroniem. es nekad nesaprotu, kā var zināt, kad jākāpj ārā. un mani pārņem stress, jau iedomājoties to, ka pēc stundas es viena sēdēšu vilcienā.
labi, ka vismaz tur galā mani sagaidīs paula un inese. ja nu kas, likšu viņām zvanīt un teikt, ka šitajā stacijā man bija jākāpj ārā.