apziņas mijkrēslī dziļā pamostas bezgalība - noziegums pret sevi

Nu jā. Mēs netiktu uz priekšu, tas arī. Bet arī tas, ka katra kļūda (notikums, kuru mēs labprāt vēlētos labot), ir kā mācība. Samierināšanās ar sekām, kuras ir izraisījusi mūsu pašu rīcība. Un tomēr.. katras šīs sekas izpaužās kā zilonis, kas lec ar lecamauklu tieši virs mana prātiņa.. un bieži šitā kļūdoties prāts paliek plāniņš. :/ Bet, pie velna, mums vajag mīlēt šo ziloni, kas štampā mūsu psihi!!!

khem.. :D
man vienkārši patīk dramatizēt.
Patiesībā, es piekrītu, ka visam ir jābūt tieši tā. Tikai vajag iemācīties visu nenožēlot, tad arī nebūs ziloņa. Un tad arī negribēsies 'Back'.

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)

šķiet, ka tas zilonis dažreiz varētu ēst mazāk, lai nav tik smags un deformācija, kurai tiek pakļauta mūsu psihe, būtu mazāk deformēta.

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)

paši jau vien esam tie barotāji un kopēji..

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)

nav godīgi

SLUDINĀJUMS: meklēju labu un gādīgu veselīga dzīvesveida piekitēju, kurš uzņemtos rupēs par manu ziloni. [un mani?]

(Atbildēt) (Iepriekšējais)