Divas dienas līdz atvaļinājumam
Pašķirot lapu atpakaļ, man bija kaut kādi plāni, bet vēl nezinu...
Uz visa pārējā fona - es esmu norimusi, nomierinājusies, atslābusi dzīvei tādai, kāda tā būs
Bet mani nepamet sajūta, ka "norimt un pieņemt lietu kārtību" ir tas pats, kas "notrulināt sevī cilvēcību"
Un ja nu šī gada laikā es jau esmu uz tukšuma un truluma ceļa?