Otrdiena, 26. Nov 2013, 23:44

Teju var teikt, ka ir miers.
Riekstu un žāvētu augļu konfektes, mandarīni un nekāda alkohola vienatnē.

Mācības, darbi lēnām ritinās uz priekšu. Piektdien mana pirmspēdējā alga... Tāda lieta, par ko cenšos nedomāt šodien. Par to domāšu rīt.

Un tad ir tā bezgalīgi briesmīgā joma manā dzīvē. Cik vientuļi var būt, fak. Un ne jau tādēļ, ka man vairs nav dzīvokļa biedra/drauga, bet tādēļ, ka es nespēju iedomāties, ko darīt tālāk. Jā, man vienai ir labi, viss kārtībā. Bet nāk faking Ziemassvētki un es vēlaizvien būšu viena.

Pirmo reizi mūžā. Atraksti taču

Otrdiena, 26. Nov 2013, 23:54
[info]liizhj

svētki ir forši, un tieši tāpēc tik briesmīgi, jo sabiedrība uzspiež to vientuļo sajūtu, ja esi viens, pat ja teorētiski tu varētu justies labi, koncepcija ir, ka vienam obligāti ir bēdīgi svētkos, un zemapziņa tam pieķeras.
garš un nesakarīgs teikums.

Otrdiena, 26. Nov 2013, 23:57
[info]stieplite

pieļauju domu, ka vienkārši beidzot esmu sasniegusi vecumu un tādu dzīves brīdi, kurā šis viedoklis uz mani darbojas

Otrdiena, 26. Nov 2013, 23:58
[info]liizhj

diemžēl saprotu, jā.

Trešdiena, 27. Nov 2013, 00:01
[info]stieplite

nu man ir kaķis vismaz.

Trešdiena, 27. Nov 2013, 00:04
[info]liizhj

tas uzlabo situāciju? nē, nopietni. es tiešām bieži domāju par to, cik lielā mērā tas var aizstāt.

Trešdiena, 27. Nov 2013, 00:06
[info]stieplite

Ar kaķi noteikti ir labāk. Kopš dzīvojam divatā, noteikti ir kļuvis draudzīgāks.

Trešdiena, 27. Nov 2013, 00:15
[info]liizhj

vismaz kāds!

Ceturtdiena, 28. Nov 2013, 00:19
(Anonymous)

tev vienkārši ir jāatrod kāds , kurā iemīlēties, un šīs muļķīgās skumjas izgaisīs ātri un pašas no sevis