Vakardienas vājprātu skaidrot nemācēšu. Vien to, ka līdz rītam sēdēju vannasistabas stūrī ar durvīm priekšā piestumtu krēslu.
Tu nevari, tev nav tiesību uzkraut man tādu nastu. Es nepiekritīšu.

Visu to labo, ko varēju tev izdarīt, pateikt un, apskaudama tevi kāpņutelpā vienos naktī, mierinoši teikt, es izdarīju. Ja pēc tam ir vēlme lekt ārā pa logu un lauzt manas durvis, tā ir tava izvēle. Tavu nelaimi sev nevaru nest līdzi, piedod.