Respektīvi, vakardiena.
Bija tik savāda... Paslēpes un šahs, un kafija `n stuff...
Un dzeltenas puķes...
Tikai vēlaizvien manī ir šaubas. Visa tā patikšana un spēlēšanās- tā taču ir sacensība, un šķiet mums abiem gribas uzzināt, kurš uzvarēs. Bet redzi, man nevajag, lai tu nevarētu bez manis iztikt. Brīdī, kad es zināšu, ka esmu uzvarējusi, nebūs vairs nekā.
Es samulsīšu un aiziešu prom, jo negribu uzņemties atbildību.
Bet ja uzvarēsi tu un izrādīsies, ka visu šo laiku esmu pārvērtējusi sevi... būs sāpīgi, jā. Kā vienmēr.
Kaut vai tādēļ vien es negribu, lai tu atrodi šo blogu, jo tad tu sapratīsi, cik daudz pēdējās sešās dienās es esmu saskatījusi...