stepes_vilks
Jaunākais
- Jaunākais
- Arhivētais
- Draugi
- Par sevi
You are viewing 20 entries, 120 into the past
1. Jūnijs 2005
30. Maijs 2005
27. Maijs 2005
26. Maijs 2005
23. Maijs 2005
21. Maijs 2005
:
es braucu busiņā - lēni kā Prusta romānā - sākumā svīdu, tad mēģināju palasīt grāmatu. pēcāk uznāca miegs, beibes aizmugurē čaloja par Lauri, kas pēc skata nekas īpašs neesot, bet, kā atver muti, viņā uzreiz visas iemīlas. jā, uz rokām viņš arī nēsā un bučas izšķērdīgi dod.
es braucu caur Rubmulas mežu, gar Salaspils memoriālu; miegaini vēroju saules pielieto šoseju un fiškoju, ka vasara - tas gan ir labi, ja tu pats jūties labi. bet, ja ir sūdīgi, vislabāk, ka ir lietaina diena un pavēss. kad visi pretīmnācēji satinušies vējjakās un brien, nodūruši nosauļotos degunus. tak saule tik reti aplaimo manas daudz cietušās tēvzemes āres, ka laikam jāpriecājas par jebko, ko viņa sniedz (šajā vietā derētu tautasdziesma-citāts, bet man ir slinkums-vieglums). tā nu es atbraucu mājās un domāju, ka šovakar varētu jauki patusēt, iedzert, padejot un varbūt vēl ko vairāk, ja saulīte un mēnestiņš būs labvēlīgi. tad nu pagaidām
es braucu caur Rubmulas mežu, gar Salaspils memoriālu; miegaini vēroju saules pielieto šoseju un fiškoju, ka vasara - tas gan ir labi, ja tu pats jūties labi. bet, ja ir sūdīgi, vislabāk, ka ir lietaina diena un pavēss. kad visi pretīmnācēji satinušies vējjakās un brien, nodūruši nosauļotos degunus. tak saule tik reti aplaimo manas daudz cietušās tēvzemes āres, ka laikam jāpriecājas par jebko, ko viņa sniedz (šajā vietā derētu tautasdziesma-citāts, bet man ir slinkums-vieglums). tā nu es atbraucu mājās un domāju, ka šovakar varētu jauki patusēt, iedzert, padejot un varbūt vēl ko vairāk, ja saulīte un mēnestiņš būs labvēlīgi. tad nu pagaidām
19. Maijs 2005
18. Maijs 2005
:
esmu peedeejaa laikaa aizraavies ar kafiju. bet tas taa - lai nenaaktu miegapele virsuu. nezinu, laikam to teicu deelj taa Praata Veetras albuma noformeejuma. kaads skanjiskais saturs tam albumam nav ne jausmas, bet noformeejums ir tik izcili simboliski korbijiniski pareizs, ka schebina, piedodiet. un albuma nosaukums arii schebina ar savu iepriekshparedzmiibu un antijaunradi. nekad jau man nav bijushas iluuzijas par shiem brashajiem jautrajiem latvieshu puikaam kaa domas gigantiem un kreatiivajiem zibenzelljiem, bet kaut kaa juutos viilies... tieshi ieksh promotion
12. Maijs 2005
9. Maijs 2005
8. Maijs 2005
:
Jānis Zanders
mākoņi
Debesis ir zilas koši zilas
Nekas vairāk par tām nav pasakāms
Reizēm tajās ir Mākoņu impērija
Kad guli zālē
Nokāvies ar sarkanajām skudrām
Skaties uz turienes torņiem
Kur šaujas svīres
Filozofijas un peldbaseinu marmora zāles
Kad auksts vējš
Tām cauri spīdīgus papīrus mētā
***
Nespēju aizmigt
Izdzeru krūzi aukstas kafijas
Pavirši lasu ko no sirreālistiem
Ir četri no rīta
Visu nakti plosījies
Mans sapņotāja prāts
Vēl tagad domas, domas
Vēl pie pēdējās šonakt uzrakstītās rindiņas:
"...Lietus pilēja uz pansionāta kāpnēm. Augšā
kļavas šalkoja un šalkoja."
mākoņi
Debesis ir zilas koši zilas
Nekas vairāk par tām nav pasakāms
Reizēm tajās ir Mākoņu impērija
Kad guli zālē
Nokāvies ar sarkanajām skudrām
Skaties uz turienes torņiem
Kur šaujas svīres
Filozofijas un peldbaseinu marmora zāles
Kad auksts vējš
Tām cauri spīdīgus papīrus mētā
***
Nespēju aizmigt
Izdzeru krūzi aukstas kafijas
Pavirši lasu ko no sirreālistiem
Ir četri no rīta
Visu nakti plosījies
Mans sapņotāja prāts
Vēl tagad domas, domas
Vēl pie pēdējās šonakt uzrakstītās rindiņas:
"...Lietus pilēja uz pansionāta kāpnēm. Augšā
kļavas šalkoja un šalkoja."
:
galvā kā parasti dūko vakuums. saraustīti domu nogriežņi, kas nespēj apvienoties vienotā konstruktā. jā, tas laikam arī ir viss, ko gribēju un varēju pateikt
3. Maijs 2005
2. Maijs 2005
:
hahaha vecīt - kad tu nespēsi ne dziedāt ne raudāt; kad tu nespēsi vairs it nekā - kad sāksies nesaprotamu dienu moraļņaki, kad tavi senči kapos taisīs špagatu. tev atvērsies līmpēve starp acīm. fokusēsies luterāņu dievkalpojumi un Tarantīno apburto kinomānu estētiskās irgas. yeah, baby. bet piecu centimetru attālumā no monitora atrodas konfekte Gotiņa. ēst vei neēst, tāds ir jautājums
p.s. un vēl kaut kāds blue velvet skan skandās
p.s. un vēl kaut kāds blue velvet skan skandās
28. Aprīlis 2005
:
I. B. Koknesē: "Mans tēvs vairākus mēnešus sāpēs mocījās ar plaušu vēzi. Atļautā pretsāpju zāļu deva vairs nelīdzēja. Dievs mūsu lūgšanas izbeigt viņa ciešanas nesadzirdēja, bet ārsts nedrīkstēja, kaut tēvs to ļoti lūdza. Kad dzīvnieks mokās un nav izārstējams, viņa ciešanas izbeidz, to iemidzinot. Kādēļ cilvēkam šāda palīdzība ir liegta?"
27. Aprīlis 2005
:
We are the tools and vassals of rich men behind the scenes. We are the jumping jacks, they pull the strings and we dance. Our talents, our possibilities and our lives are all the property of other men. We are intellectual prostitutes.
John Swinton, New York Times editor, in a speech before the New York Press Club 1953
Terrorism is the war of the poor. War is the terrorism of the rich.
Leon Uris, Trinity, a Novel of Ireland, 1976
John Swinton, New York Times editor, in a speech before the New York Press Club 1953
Terrorism is the war of the poor. War is the terrorism of the rich.
Leon Uris, Trinity, a Novel of Ireland, 1976
24. Aprīlis 2005
: saule, ko nevar vairs iegūt
es noskatījos to krievu filmu Voina - nu to par Čečenijas karu. un es gribu būt kā tas angļu aktieris, kas devās atbrīvot savu sagūstīto līgavu, pa ceļam nošaujot čečenu sievieti un vēl pāris sliktos. bet tas jau karš. ja tu nešausi, tevi nošaus - grozies kā gribi. filmas beigās viņš bija aizbraucis atpakaļ uz Londonu, kur kļuva populārs kā survaivers - pat bija paspējis uzfilmēt ekskluzīvus kadrus. savukārt tas krievu džekiņš, kas viņām palīdzēja, beigāš sēdēja cietumā par slepkavību.
lai gan kam gan tas interesē. gribēju tikai pateikt, ka skumja pēcsajūta tai filmai
un, medus bite - man ļoti patīk tas Kikonija dzejolis, kas ir jaunākajā Vārtu numurā. pārsteidzoši nebanāli un skaisti. lai gan var vēl just negludumus valodas ritumā, un jūtami, ka tie nav speciāli. laikam tomēr būs jānopērk Forums un jāpalasa, kas tur nopublicēts
( dzejoļa sākums )
es noskatījos to krievu filmu Voina - nu to par Čečenijas karu. un es gribu būt kā tas angļu aktieris, kas devās atbrīvot savu sagūstīto līgavu, pa ceļam nošaujot čečenu sievieti un vēl pāris sliktos. bet tas jau karš. ja tu nešausi, tevi nošaus - grozies kā gribi. filmas beigās viņš bija aizbraucis atpakaļ uz Londonu, kur kļuva populārs kā survaivers - pat bija paspējis uzfilmēt ekskluzīvus kadrus. savukārt tas krievu džekiņš, kas viņām palīdzēja, beigāš sēdēja cietumā par slepkavību.
lai gan kam gan tas interesē. gribēju tikai pateikt, ka skumja pēcsajūta tai filmai
un, medus bite - man ļoti patīk tas Kikonija dzejolis, kas ir jaunākajā Vārtu numurā. pārsteidzoši nebanāli un skaisti. lai gan var vēl just negludumus valodas ritumā, un jūtami, ka tie nav speciāli. laikam tomēr būs jānopērk Forums un jāpalasa, kas tur nopublicēts
( dzejoļa sākums )
22. Aprīlis 2005
:
ar fetiša objektu rokā
tu skrēji mājās lai mīlētu viens
tas tik ir akts -
bize un tu
Cik labi, ka mums ir tāda leģenda par trako Rivaru Dižkaču. un cik labi, ka vispār ir kādas leģendas, ar ko identificēties cigaretes garumā pēc divsimts gramiem
tu skrēji mājās lai mīlētu viens
tas tik ir akts -
bize un tu
Cik labi, ka mums ir tāda leģenda par trako Rivaru Dižkaču. un cik labi, ka vispār ir kādas leģendas, ar ko identificēties cigaretes garumā pēc divsimts gramiem