es noskatījos to krievu filmu Voina - nu to par Čečenijas karu. un es gribu būt kā tas angļu aktieris, kas devās atbrīvot savu sagūstīto līgavu, pa ceļam nošaujot čečenu sievieti un vēl pāris sliktos. bet tas jau karš. ja tu nešausi, tevi nošaus - grozies kā gribi. filmas beigās viņš bija aizbraucis atpakaļ uz Londonu, kur kļuva populārs kā survaivers - pat bija paspējis uzfilmēt ekskluzīvus kadrus. savukārt tas krievu džekiņš, kas viņām palīdzēja, beigāš sēdēja cietumā par slepkavību.
lai gan kam gan tas interesē. gribēju tikai pateikt, ka skumja pēcsajūta tai filmai
un, medus bite - man ļoti patīk tas Kikonija dzejolis, kas ir jaunākajā Vārtu numurā. pārsteidzoši nebanāli un skaisti. lai gan var vēl just negludumus valodas ritumā, un jūtami, ka tie nav speciāli. laikam tomēr būs jānopērk Forums un jāpalasa, kas tur nopublicēts
skats no vienas laimes iekšienes 2003
veltīts vienas nakts meitenei
mana modinātā,
kaut arī tu satiec sevi aiz katra zaru švīksta
nolaidens bezdelīgas lidojums ir kailcirte
kaut arī nevaru tavu acu liedagus paņemt starp plaukstām
kā ūdeni un apgriezt otrādāk
tuvējā ēna ir kailcirte
un tu tajā esi cirtiena pēda vai sveķi
sūnu kumšķi kad mežcirtējs tuvojas kārtējam saulrietam
(...)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}