es braucu caur Rubmulas mežu, gar Salaspils memoriālu; miegaini vēroju saules pielieto šoseju un fiškoju, ka vasara - tas gan ir labi, ja tu pats jūties labi. bet, ja ir sūdīgi, vislabāk, ka ir lietaina diena un pavēss. kad visi pretīmnācēji satinušies vējjakās un brien, nodūruši nosauļotos degunus. tak saule tik reti aplaimo manas daudz cietušās tēvzemes āres, ka laikam jāpriecājas par jebko, ko viņa sniedz (šajā vietā derētu tautasdziesma-citāts, bet man ir slinkums-vieglums). tā nu es atbraucu mājās un domāju, ka šovakar varētu jauki patusēt, iedzert, padejot un varbūt vēl ko vairāk, ja saulīte un mēnestiņš būs labvēlīgi. tad nu pagaidām