Comments: |
:) No starry liidz sniegpārsliņai nau tāls ceļš ejams. Sniegs kā tāds man ir dikti tuvs sirdij, to zin daudzi. Bet ne par to ir runa. Tā mītiskā sajūta.. laukā ir, piemēram, slapjš, pelēks rudens, bet man jālien ārā no apakšdeķa, jāčāpo uz šuci. To nevar aprakstīt. Bet šī nu noteikti nebij tā sajūta, ar kādu es labprāt pamostos.
Ar kadu tad sajuutu Tu labpraataak mostos?
Galvenais nau, kā pamosties, bet gan - kā sākt dienu kaut vai pēc negulētas nakts. Nepieciešamās sastāvdaļas - jauni spēki, jaunas/pozitīvas izjūtas & emocijas :D | |