|
[22. Aug 2004|11:48] |
Mmm.. Pagulēts laikam ir. Pat daļēji izgulējos. Bez Sapnja tb sapņiem gan :))
No rīta, guļot zem silta deķa, izjutu to nepatīkamo aukstumu, kas momentā asociējās ar skolas laikiem, kad jūtams tas mežonīgais slinkums, bet jāceļas & jābrien uz šuci. Svaigs gaiss, tas ir labi, bet šādos brīžos tas var radīt nevēlamas izjūtas :)
Šodien tak haš divi o F1.. |
|
|
Comments: |
Tiesham bez Sapnja? un sapniem.... slikti slikti =] Vai tad nekad nav bijis tads pacilats garstavoklis, ka vienkarhsi gribas no rita izlekt no gultas aiz laimes? Arii ir vees, bet Tu zini ka tur tiesham skaisti....
Nakad nav bijis ta ka velies daut ar piku? Neesi velejusies no rita ieelpot veso gaisu pilnas plaushas? Vieniigais ljaunujms vai pareizak sakot sliktums varetu buut taja ka drebukli tik nak un nak no ritiem kad ir pamodies tiko un no segas apakshas to4 negribas list araa =] Gribas tur palikt un viss.....
:) No starry liidz sniegpārsliņai nau tāls ceļš ejams. Sniegs kā tāds man ir dikti tuvs sirdij, to zin daudzi. Bet ne par to ir runa. Tā mītiskā sajūta.. laukā ir, piemēram, slapjš, pelēks rudens, bet man jālien ārā no apakšdeķa, jāčāpo uz šuci. To nevar aprakstīt. Bet šī nu noteikti nebij tā sajūta, ar kādu es labprāt pamostos.
Ar kadu tad sajuutu Tu labpraataak mostos?
Galvenais nau, kā pamosties, bet gan - kā sākt dienu kaut vai pēc negulētas nakts. Nepieciešamās sastāvdaļas - jauni spēki, jaunas/pozitīvas izjūtas & emocijas :D | |