Varēja būt arī tā - 26. Septembris 2013

Staigājāmies pa Ostgalu viendien, vējš parastais vietējais, no jūras. Tikai šoreiz ar tādu savdabīgu aromiņu. Pa gabalu ielas galā ieraugu divus pulciņus sievu mums pretī nākam. Viens pulciņš skaļi čalojošs, visas uzcirtušās, spilgti sakrāsojušās, dzīvespriecīgas, žestikulējot pieskaras viena otrai. Otrs pulciņš turas iepakaļ, tas pat īsti nav pulciņš – viņas klusē, ietur pieklājīgu distanci viena no otras, tomēr ir kopā. Jo tuvojas pulciņi, jo aromāts kļūst spēcīgāks, jau var atpazīt nianses. Nu, ja ir dažas minūtes pāri pieciem, zivju kombinātā ir beigusies maiņa. Tikmēr pirmās sievas jau ir pavisam klāt, arī mēs izejam caur savdabīgā odõra mākoni – izrādās čigānietes pēc darba pamatīgi salej smaržūdeņus odekolõnus pa virsu tai brētliņu un šprotu smakai, kas sasūkusies drēbēs, matos, ādā, smieklos, man nesaprotamajā valodā. Pēc tam arī klāt otrs bariņš, ož pēc tīras mantas – iestāvējušām zivju ķidām, dūmu esences un benzopirēna. Pieklusinātās balsīs runā latviešu valodā.

Es gribētu mācēt lepoties. Lai arī cik dziļi nebūtu sūdos

Mūzika: London Grammar - If You Wait

Pieprasa viendien skuķis, kā viņai ierasts, eļļā plaucētas kartupeļu daiviņas bērnu spēļlaukuma kafejnīcā. Neatbalstu untumu, bet nu pakļaujos, nopērku. Tomēr ūdenszālei nav laika ēst, parciņā ir interesantākas lietas ko darīt, viņa aizskrien pa savām darīšanām. Paņemu šķīvi un dusmīgs izeju uz terases, bet ķer nu vēju. Eh, skāde, pasūtījumu pašam nav laika izlietot, nolieku to uz āra galdiņa, skrienu dzenos pakaļ audzēknei. Ap kafejnīcu trinas pāris pirmsskolas vecuma čigānbērnu, pajautāju vai šie gadījumā nevēlas frīī? O, jā labprāt! Un tad pēkšņi vienā mirklī nezin no kurienes viņu ap to vienu šķīvi ir kādi padsmit. Plūcas, dalās, visi - puikas, meitenes. Un starp viņiem ir vairāki mazuļi, knapi steberēt iemācījušies un tādi divgadīgi, trīsgadīgi, kurus vāķī knapi pāris gadus vecāki pirmsskolnieki. Un neviena pieaugušā neredz nekur.
Tas ir normāli? Gribētu zināt nelaimes gadījumu statistiku kopienā, kur bēbji staigāt iemācās uz ielas no tādiem knēveļiem, kas paši tikai pāris gadus staigā.