Varēja būt arī tā - 4. Augusts 2008

Biju vakar izbraucis ar velo iepazīt tuvo apkārtni. Vispirms paskatījos tās satelītattēlus dažādos tuvinājumos un izšķirtspējās. Bet pats nevarēju izšķirties starp divām izvēlēm, kur doties – pa pulētu mauriņu ieskautu privātmāju ieliņām vai tuvējā mežiņa skupsnu? Tā nu devos, kur acis rāda. Un parādīja uz mežu. Tur meža ceļa līkumā redzēju grāvī vēkšpēdus benzīnvedēju, pavisam siltu, kaut kāda inde straumītē tek grāvī, kas vēlāk saucas Mārupīte. Devos tālāk, bet tur jau nāca pretī šoferis pālī ar aliņu rokās, prasa: kā esot? Saku: forši. Šis paliek agresīvs: tur nekā forša neesot! Protams, ka nav, atbildu un uzminu straujāk pa pedāļiem. Pa šo ceļu atpakaļ nebraukšu, negribas rokas un garastāvokli smērēt. Bet ceļš izbeidzas kūdras izstrādes karjerā. Nācās tālāk jāties ar velo plecos pa izcirtumiem, jaunaudzēm, grāvjiem, čūskulājiem un brikšņiem, nātrēm. Bet es ģērbies īsos šortos un sandalēs. Cīnījos pārsvīdis un dunduru sakosts vairākas stundas.
Tāda nu ir mana cīņa – ar kuli putās, bet jēgas nekādas.

Zinu, ka vajadzētu gribēties, lai nebūtu viss vienalga. Viss iet grunti dēļ tādiem kā es. Un ja tiks uzsūtīti nākamie grēku plūdi, tad ne par izvirtību un izlaidību, bet par ļaušanu lietām ritēt savu gaitu.

Mēģinu dzīvot šeit un tagad. Un nevaru saprast: kamēr mēģina vai tā ir dzīvošana šeit un tagad; saskanīgi ar sevi un citiem; atbilstoši visām vēlmēm un vajadzībām? Zinu, ka nav tāda „rīt” un arī „vakar” nenozīmē neko vairāk kā fotoalbumu un dienasgrāmatu. Tad kāpēc speciāli censties? Šodiena taču pienāk neatkarīgi no manas gribas! Un šodiena – tas nozīmē satikt sev svarīgos cilvēkus, darīt interesējošās lietas, būt tur kur vēlies. Darīt, ko vēlos.

Man ir viss. Tik sasodīti viss, ka netieku ar to galā. Mēģinu nest, to ko gribu pacelt, bet nezinu, kur gribu to aiznest. Un viss tas kārojamais un nepieciešamais tā nospiež plecus, ka atmirst nervi, atmirst sajūtas jūtas ūtas tas vienā vietā as.

Ja pasaule būtu puzle, tad es būtu pilnvērtīgs gabaliņš no tās. Ja es būtu puzle, tad ziniet, nederīga pilnvērtīgai spēlei, jo nepilnīga. Kādreiz manā komplektā bija visas kārtis, bet tagad to vairs nav.