- 11.11.19 20:53
- Pamatskolas beigu posmā riebās sacerējumi. Man patika rakstīt īsi un konkrēti par lietu. Vēstures skolotājai kā izvērstas atbildes par tēmu derēja ļoti labi, literatūras - ne tik ļoti.
Kāpēc vispār to atceros - vienreiz sanāca labs novērtējums. Neatceros, vai tieši Lāčplēša dienā vai tajā nedēļa, bet tēma bija kaut kas par Latviju. Kā parasti, diezgan īsi un konkrēti, bet acīmredzot izdevās saražot tādu patiesu patosu, kas saskanēja ar literatūras skolotājas domām, laikam pat uz 10 ballēm. - 2 rakstair doma
- 12.11.19 08:23
-
Akurāt pirms pusstundas izdomājo pamocīt astotos ar ko esejveidīgu, citādi sivēni izlaidušies. :)
- Atbildēt
- 12.11.19 10:29
-
bet protams, ka vēsturē galvenokārt tiek novērtēts saturs, bet literatūrā svarīga ir forma, ietērps un izpušķojums. Citādi jau nebūtu jēgas, ka šie ir divi dažādi priekšmeti, varētu vienkārši ieviest patriotisma vai morāles mācību stundas, un viss.
- Atbildēt