Joprojām uzstāju, ka drīkst daļēji komercializēt, bet ar 1 noteikumu - tikai ar liturģiju saistītām darbībām - sakrālā māksla, koncerti, kristīga satura kontemplācijas, literatūra, reliģiskas ceremonijas un viss pamata stafs (dievkalpojumi, kāzas, bēres, ). Obligāti saglabājot, konservējot vai restaurējot esošo un vismaz gadsimtu seno interjeru.

Aprobežotības simboli ir pavisam citas detaļas no tās daļas, kas šajā reliģijā ir tumsonīga. Šī ir vēsturiska vērtība, un to iespējams diezgan labi nodalīt no cita "sūda". Turklāt, jaunās pasaules cēlājiem (kā vēlies viņus apzīmēt) būtu jābūt pietiekami gudriem, jutīgiem un viediem, lai spētu to "sūdu" nošķirt un ļaut tam izbeigties, līdzi paņemot reliģisko mantojumu jau citā kvalitātē. Bet tam, saprotams, vēl nepieciešams daudz laika un gudrības. Un transformācijas (ne formāli, bet iekšēji). Sevišķi runājot par esošajiem reliģiskās struktūras uztrētājiem un vairākiem, nebaidos teikt, "aptaurētiem" sekotājiem.