Esmu nonācis tik tālu, ka uz līdzenas virsmas man ollijs visbiežāk sanāk. Varbūt ne pārāk augsts, bet vismaz tehniski pareizs, izlīdzināts, kurpes sānā veidojas nodilums. Vairākas reizes esmu mēģinājis to darīt kustībā, bet pilnīgi nekas nav sanācis. Mēģināšu tam pieiet sistemātiski, man ir aizdomas, ka tā ir lielā mērā psiholoģiska barjera, jo kaut kad sākumā, mēģinot olliju kustībā, es nokritu un stipri sasitos. Par to man lika aizdomāties šis rīts, kad kārtējo reizi atspērienā ar kāju pārvarēju vienu zemo apmali, uz kuras sen atpakaļ kritu un sasitos, lai arī šķiet, ka citas tādas apmales es parasti pārvaru ar abām kājām uz dēļa. Iztēlojos, ka kaut kad nākotnē labi mācēšu olliju kustībā, un tad lekšu pāri visam.