Pasaule saskaras ar lielu izaicinājumu bada un nabadzības izskaušanā. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem aptuveni 795 miljoni cilvēku cieš badu, un aptuveni 1,2 miljardi cilvēku dzīvo nabadzībā. Galvenie bada un nabadzības cēloņi ir pārtikas trūkums, tīra ūdens trūkums, izglītības trūkums un veselības aprūpes trūkums.

Pārtikas trūkums ir galvenais bada cēlonis. Lai nodrošinātu pietiekami daudz pārtikas visiem pasaules iedzīvotājiem, mums būtu jāpalielina pārtikas ražošana, jāsamazina pārtikas izšķērdēšana un vienmērīgāk jāsadala pārtika.

Pārtikas ražošanu var palielināt, izmantojot dažādus līdzekļus, piemēram, uzlabojot lauksaimniecības tehnikas, izmantojot vairāk zemes lauksaimniecībai un izstrādājot jaunas tehnoloģijas. Pārtikas izšķērdēšanas samazināšanu var panākt, mainot pārtikas iepakošanas veidu, izglītojot cilvēkus par to, cik svarīgi ir novērst pārtikas izšķērdēšanu, un labāku pārtikas uzglabāšanas metožu izstrāde. Vienmērīgāku pārtikas sadali var nodrošināt, sniedzot pārtikas palīdzību valstīm, kurām tā vajadzīga, palielinot tirdzniecību starp valstīm un ieguldot infrastruktūrā, lai uzlabotu transportu.

Lai veiktu visas šīs lietas, būtu vajadzīgas lielas pūles un sadarbība visu pasaules valstu starpā. Pārtikas trūkumu var izraisīt arī dabas katastrofas, piemēram, sausums, plūdi un zemestrīces. Tīra ūdens trūkums ir vēl viens bada un nabadzības cēlonis. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem aptuveni 2,4 miljardiem cilvēku nav pieejams tīrs ūdens. Tas ir tāpēc, ka viņi dzīvo apgabalos, kur nav tīra ūdens, vai arī viņiem nav naudas tā iegādei. Tīra ūdens trūkums var izraisīt arī slimības, piemēram, holēru un caureju.

Ir vairāki veidi, kā nodrošināt pietiekami daudz ūdens visiem cilvēkiem pasaulē. Viens no veidiem ir palielināt ūdens izmantošanas efektivitāti. To var izdarīt, izmantojot dažādas metodes, piemēram, palielinot pret sausumu izturīgu kultūru izmantošanu, izmantojot efektīvākas apūdeņošanas metodes un izmantojot ūdens taupīšanas ierīces. Vēl viens veids, kā nodrošināt pietiekami daudz ūdens visiem cilvēkiem pasaulē, ir palielināt ūdens piegādi. To var izdarīt, izmantojot dažādas metodes, piemēram, jaunu saldūdens avotu izstrādi, ūdens pārstrādi un jūras ūdens atsāļošanu.

Izglītības trūkums ir vēl viens bada un nabadzības cēlonis. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas datiem aptuveni 774 miljoniem pieaugušo nav lasīt un rakstīt prasmes. Tas ir tāpēc, ka viņiem nav pieejama izglītība vai viņi to nevar atļauties. Arī izglītības trūkums var izraisīt bezdarbu. Viens veids ir nodrošināt bezmaksas izglītību visiem. To var izdarīt valdība, izvirzot izglītību par prioritāti un investējot tajā. Vēl viens veids ir padarīt izglītību pieejamāku. To var izdarīt, sniedzot finansiālu palīdzību tiem, kuri to nevar atļauties, un pārliecinoties, ka iestādes neiekasē pārāk lielu maksu. Abi šie veidi ir svarīgi, lai nodrošinātu izglītību visiem cilvēkiem pasaulē. Bezmaksas izglītība nodrošinās iespēju iegūt izglītību ikvienam.

Veselības aprūpes trūkums ir vēl viens bada un nabadzības cēlonis. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem aptuveni 1,3 miljardiem cilvēku nav pieejama veselības aprūpe. Tas ir tāpēc, ka viņiem nav naudas, lai par to samaksātu, vai arī viņiem nav valdības atbalsta. Veselības aprūpes trūkums var izraisīt arī tādas slimības kā HIV/AIDS un tuberkulozi.

Pasaule var izskaust badu un nabadzību, rīkojoties, lai novērstu bada un nabadzības cēloņus. Pasaule var nodrošināt pārtiku izsalkušajiem, palielinot pārtikas ražošanu un nodrošinot pārtikas palīdzību valstīm, kurām tā ir vajadzīga. Pasaule var nodrošināt tīru ūdeni cilvēkiem, kuriem tas nav pieejams, uzbūvējot vairāk ūdens attīrīšanas iekārtu un nodrošinot tīru ūdeni valstīm, kurām tas ir nepieciešams.

Saskaņā ar Pasaules Bankas datiem, valsts tiek uzskatīta par bagātu, ja tās IKP uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 12 736 USD. Ir daudz veidu, kā valsts var radīt vairāk bagātības, taču trīs no svarīgākajiem ir produktivitātes palielināšana, uzņēmējdarbības veicināšana un ieguldījumi izglītībā.

Produktivitātes palielināšana ir būtiska, lai valsts radītu vairāk bagātības. Produktivitāte ir mērs, cik efektīvi valsts izmanto savus resursus preču un pakalpojumu ražošanai. Valsts ar augstu produktivitātes līmeni var ražot vairāk preču un pakalpojumu ar tādu pašu resursu daudzumu vai tādu pašu preču un pakalpojumu daudzumu ar mazākiem resursiem. Ir vairāki veidi, kā palielināt produktivitāti, tostarp investīcijas jaunās tehnoloģijās, infrastruktūras uzlabošana un noteikumu reformēšana.

Investīcijas ir vissvarīgākais faktors produktivitātes paaugstināšanā. Ieguldot jaunā kapitālā, piemēram, rūpnīcās, iekārtās un tehnoloģijās, valsts var palielināt produkcijas apjomu, ko tā spēj saražot. Svarīga ir arī izglītība, jo tā ļauj darbiniekiem būt efektīvākiem un efektīvāk izmantot jaunās tehnoloģijas. Visbeidzot, tehnoloģija pati par sevi var palielināt produktivitāti, dodot iespēju ražot vairāk ar mazāku darbaspēku vai radot iespēju ražot jaunus un labākus produktus.

Uzņēmējdarbības veicināšana ir vēl viens galvenais veids, kā radīt vairāk bagātības. Uzņēmēji ir cilvēki, kas sāk jaunus uzņēmumus, bieži vien reaģējot uz tirgū radušos iespēju. Tie ienes tirgū jaunas idejas un inovācijas, kas var novest pie jaunu darba vietu radīšanas un jaunu produktu un pakalpojumu izstrādes. Valstī, kas atbalsta uzņēmējdarbību, parasti būs mazāks biznesa neveiksmes risks un augstāks ekonomiskās izaugsmes temps.

Visbeidzot, ieguldījumi izglītībā ir ļoti svarīgi, lai radītu vairāk bagātības. Labi izglītots darbaspēks ir produktīvāks un var radīt jaunus uzņēmumus un attīstīt jaunas tehnoloģijas. Turklāt izglītoti pilsoņi biežāk iesaistās politiskajos procesos un pieņem pārdomātus lēmumus, kas var uzlabot valsts ekonomisko un sociālo stabilitāti.

Lai gan ir daudzi faktori, kas veicina valsts bagātību, trīs svarīgākie ir produktivitātes palielināšana, uzņēmējdarbības veicināšana un ieguldījumi izglītībā. Veicot pasākumus šo apgabalu uzlabošanai, valsts var palielināt savu IKP uz vienu iedzīvotāju un uzlabot savu iedzīvotāju dzīves līmeni.