Vārdu sakot, te ir individuālistiskā liberālisma* (Loks, Hobss, Mills) problēma, ko kritizē komunitāristi. Tu vienkārši nespēj iedomāties, ka ir kaut kas tāds kā lielāks kopums, kultūra, matrica, uz kuras fona "vientuļās individual decision making instrumental rationality salas" izdarītu savas izvēles (bieži vien neapzināti, nereflektēti). Tāpēc tu nespēj izdarīt vispārinošus spriedumus par noteiktas kultūras vai kopienas pārstāvjiem (kas atkal ir ne tik daudz politiska, cik ontoloģiska problēma, runājot par esencēm, daļām/veselumiem utml). Piemēram, sevišķi esmu pievērsis uzmanību, ka islāmā ir pilnīgi normāli melot "neticīgajam" (taqiya), - t.i., es biju lasījis, un domāju, oh, well, koncepts kas koncepts, nu un, bet, kad tuvajos austrumos tu to regulāri pieredzi praksē, uzreiz saproti, cik milzīgs bezdibenis ir starp rietumiem un austrumiem kaut vai tik vienkāršā ikdienas niansē.

*Lai gan vilcinos tevi dēvēt par liberāli, jo tev ir smagas problēmas ar runas brīvību un individuālo atbildību/iniciatīvu utml (social justice pāri individuālās iesaistes momentam). Tie senie raksti par "kristīgo bērnu audzināšanu" satori skaidri liecina, ka tu neesi ierindas liberālis, bet gan vairāk uz amerikāņu akadēmijas "kreisā liberālisma" pusi.